Banka 2018.gadā lūdza EST pārbaudīt, vai Eiropas Savienības (ES) institūcijas varēja lemt par bankas likvidāciju, kā arī, vai ES institūcijas pietiekami izvērtēja bankas finanšu situāciju.
2019.gada 6.maijā EST bankas prasību noraidīja pilnībā, kā arī uzdeva tai atlīdzināt ECB tiesāšanās izdevumus.
Banka iesniedza apelācijas sūdzību. Ar apelācijas sūdzībām banka lūdza atcelt attiecīgi EST spriedumu, kurā tiesa kā nepieņemamas noraidīja to prasības atcelt ECB 2018.gada 23.februāra aktus, ar kuriem tā bija paziņojusi, ka ABLV Bank un tās meitasuzņēmums ABLV Bank Luxembourg kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.
ECB lūdza tiesu noraidīt apelācijas sūdzības kopumā kā acīmredzami nepamatotas vai, pakārtoti, noraidīt tās kā daļēji nepieņemamas un daļēji nepamatotas, kā arī piespriest apelācijas sūdzību iesniedzējiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Savukārt Eiropas Komisija (EK) lūdza tiesu aizstāt apelācijas tiesvedībā pārsūdzētā EST 2019.gada 6.maija rīkojuma 34.punktā ietverto argumentāciju.
Tiesa ceturtdien apelācijas sūdzību noraidīja. Tāpat bankai ir uzlikts pienākums atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, bet EK lūgumu par argumentācijas maiņu tiesa nosaukusi par nepieņemamu prasību.
ABLV Bank pārstāvji aģentūrai LETA norādīja, ka banka turpinās aizstāvēt savas intereses Eiropas tiesās.
Bankā minēja, ka ABLV Bank 2018.gada pavasarī iesniedza tiesā divus prasības pieteikumus pret Eiropas institūcijām - ECB un Vienotā noregulējuma valdi. Pieteikumu mērķis bija apstrīdēt šo iestāžu rīcību, proti, ECB lēmumu, ka ABLV Bank ir bijusi failing or likely to fail [bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās], un Vienotā noregulējuma valdes lēmumu nepiemērot bankai darbības atjaunošanu, kam sekoja arī likvidācijas rīkojums.
"Abi šie lēmumi bija pieņemti salīdzinoši jaunā Eiropas vienotā banku rezolūcijas procesā, kurš līdz šim nekad nav bijis pakļauts tiesas pārbaudei. Tieši tāpēc ABLV Bank vērsās nevis pret vienu Eiropas iestādi, bet uzreiz pret abām. (..) Šā gada 6.maijā EST ir pieņēmusi procesuālo lēmumu attiecībā par ABLV Bank prasības pieteikumu pret ECB. Svarīgi atzīmēt, ka EST nav vērtējusi pēc būtības ECB lēmumu vai ABLV Bank ir bijusi failing or likely to fail, bet no sprieduma ir noprotams, ka šis jautājums jāizskata kopējā kontekstā, proti lietā pret Vienotā noregulējuma valdi - iestādi, kas ir atbildīga par kopēju noregulējuma procesu," klāstīja bankā.
Iepriekš vēstīts, ka ABLV Bank un tās lielākie akcionāri 2018.gada 3.maijā iesniedza EST prasību pieteikumus pret ECB un VNV. Bankas advokāti no DLA Piper Vācijas biroja ABLV Bank un tās divu lielāko akcionāru vārdā kopumā iesniedza četrus pieteikumus - divus pret ECB un divus pret VMV.
Pieteikumos tika minēti vairāki iespējamie pārkāpumi, ko varētu būt izdarījušas ECB un VNV. Tie aptver pilnvaru pārsniegšanu, samērīguma un vienādas attieksmes neievērošanu, kā arī citus pārkāpumus, un uzskaita virkni nopietnu iebildumu pret veidu, kādā tika pieņemts lēmums par to, vai banka bija vai varēja nonākt finanšu grūtībās.
Pieteikumā bija lūgts izvērtēt ECB un VNV 2018.gada 23.februārī pieņemtos lēmumus, kas piespieda ABLV Bank akcionārus izlemt par bankas likvidāciju. Bankā norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ECB un VNV pamatoti novērtēja ABLV Bank finanšu situāciju, un vai tās vispār bija tiesīgas lemt par to, ka banka ir jālikvidē.
pievienota 8.-10.rindkopa