"[Brexit] varētu būt zināma ietekme uz kādām izejvielām, taču tieši uz mūsu eksportu lielas ietekmes nebūs. Nedomāju, ka izstāšanās dēļ attiecībā uz pārtikas eksportu būs būtiski ierobežojumi. Lai gan tur ir mūsu diaspora, nav tā, ka viņi izteikti vairāk pirktu mūsu ražojumus," sacīja Šure.
Viņa atzina, ka vairāk Latvijas pārtikas produktu tiek vests uz citām valstīm - 2019.gada pirmajā pusgadā Latvijas pārtikas ražotāji apmēram 58% no kopējā realizācijas apmēra ārvalstu tirgos pārdeva Krievijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā. Tāpat produkcija tiek realizēta Skandināvijas valstīs, lai gan grūtāk ar to sokas Norvēģijā izteiktā tirgus protekcionisma dēļ.
Šure atzina, ka, neraugoties uz embargo, uz Krieviju tiek eksportēts visvairāk, jo tur tiek realizēti Latvijas alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni, kas ir lielākā eksporta produktu kategorija ne tikai uz Krieviju, bet arī kopējā Latvijas pārtikas eksportā.
Komentējot pārtikas importu Latvijā, Šure teica, ka saskaņā ar pēdējiem datiem eksporta/importa bilance ir nedaudz negatīva (-6%). Taču jāņem vērā, ka daļu no importa datiem veido arī izejvielas, ko Latvijas pārtikas ražotāji izmanto ražošanā.
Vienlaikus Šure uzsvēra, ka Latvijas pārtikas ražotāju mērķis ir sasniegt pozitīvu bilanci, kas piecu gadu laikā ir paveicams. "Svarīgs būs arī Latvijas iedzīvotāju atbalsts, izvēloties Latvijas, nevis importa pārtikas produktus. Iedzīvotājiem ir jāpievērš lielāka uzmanība produktu iepakojumam, lai, pērkot vietējo, nevilšus neizvēlētos aiz latviska nosaukuma maskētu citas valsts ražojumu. Un tad mēs kopīgi šo mērķi sasniegsim," viņa sacīja.
trusis nejaukais
jautājums