Protestētāji sauca "Rokas nost no Ukrainas!", "Putins - fašists!" un citus saukļus, savukārt uz plakātiem bija rakstītas frāzes "Pārtraukt Krievijas melu propagandu!", "Nav agresijas - nav okupācijas", "Lattelecom pārraidītā Krievijas propaganda grauj Latviju pēc Ukrainas scenārija" un citas.
Piketa sākumā bija ieradies kāds vīrietis, kuram pie krūtīm bija piesprausta Georga lentīte. Policisti ātri reaģēja un neļāva šai personai izraisīt provokācijas, aizvedot vīrieti no notikuma vietas.
Kā aģentūrai LETA sacīja protestētāja Maruta Legzdiņa, viņa iestājas par katras valsts patiesu brīvību. "Arī Ukraina var izvēlēties savu demokrātijas ceļu. Krievu propagandu esmu izjutusi visu dzīvi, arī tagad. Latvijai jāliek pretī sava patiesība. Varētu būt valsts izdota avīze krievu valodā vai raidījumi, kas stātos pretī krievu propagandai," viņa sacīja.
"Šodien mēs palīdzam Ukrainai, rīt - viņi mums. Krievijas jaunā impērija ķeras pie briesmu ieročiem - īsteno informācijas melu karu pret visu pasauli. Viņu teiktajā nav neviena patiesa vārda, un viņi atkal grib iebrukt suverēnās valstīs. Viņi ciniski ņirgājas par vērtībām. Ja Antarktīdā kāds pingvīns runātu krieviski un teiktu, ka viņu apspiež, Krievija iebruktu arī tur," sprieda protestētājs vārdā Andrejs Ancāns.
Pēc protesta iepretim Krievijas vēstniecībai piketētāji devās pie Brīvības pieminekļa, lai tur nodziedātu Latvijas un Ukrainas himnas.
Kā ziņots, biedrība "Latvijas ukraiņu kongress" šodien organizēja piketu iepretim Krievijas vēstniecībai, lai protestētu pret "krievu mediju melīgās propagandas kampaņu", aģentūru LETA informēja biedrības pārstāve Tatjana Lazda.
"Latvijas ukraiņu kongress" norādīja, ka sakarā ar pēdējo nedēļu notikumiem Ukrainā Krievijas valdība izmanto visus līdzekļus, lai attaisnotu militāro invāziju Krimā, diskreditētu Ukrainas valdību un tās sabiedrotos, kurinātu naidu ukraiņu un krievu tautu starpā, kā arī sētu paniku un bailes savos pilsoņos no "nezināmā ienaidnieka Ukrainā", tādējādi panākot atbalstu Kremļa ofensīvajai politikai.
"Masu mediji Krievijā ir valdības kontrolēts, spēcīgs ierocis, lai pārvaldītu pilsoņu prātus. Ukrainas gadījums uzskatāmi parāda, ka situācija mediju jomā Krievijā ir tikai pasliktinājusies. Tā vietā, lai sniegtu iedzīvotājiem objektīvu informāciju un notikumu analīzi, tie dezinformē cilvēkus un valdības uzdevumā nodarbojas ar ienaidnieka tēla veidošanu, izmantojot visprastākās melu metodes, tostarp izdomātus faktus un viltotus video sižetus," bija pausts biedrības paziņojumā.
Kā ziņots, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūgusi televīzijas un radio regulatoriem Zviedrijā un Lielbritānijā sniegt informāciju par abu minēto valstu jurisdikcijā esošo TV kanālu "Rossija RTR" un "NTV-Mir" ziņu raidījumiem, kas tiek retranslēti Latvijā, kā arī pieprasījusi Latvijā reģistrētajai SIA "Pirmais Baltijas kanāls" šā gada janvāra un februāra ziņu ierakstus, biznesa portālam "Nozare.lv" paziņoja NEPLP Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.
Visi trīs iesniegumi ir saistīti ar krievu valodā raidošo telekanālu veidoto un Latvijā retranslēto ziņu sižetu par nesenajiem notikumiem Ukrainā atbilstību Eiropas Savienības un attiecīgo valstu likumiem. Latvijas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums aizliedz elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem maldināt, veikt naida kurināšanu, aicinājumus uz karu vai militāra konflikta izraisīšanu.
Iepriekš NEPLP izteikusi lūgumu Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai izstrādāt grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK), kas noteiktu administratīvo atbildību par televīzijas programmu retranslācijas pārkāpumiem. NEPLP arī lūdz Saeimu noteikt precīzas padomes pilnvaras elektronisko plašsaziņas līdzekļu retranslācijas pārkāpumu gadījumos, jo pašlaik spēkā esošie likumi - Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, APK - to nenosaka.
LETA jau ziņoja, ka Krievijas parlamenta augšpalāta pirms nu jau gandrīz nedēļas apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.
Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un militārpersonas formās bez uzšuvēm pametušas militārās bāzes teritoriju un ieņēmušas pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.