Gājienā piedalījās gan bērni, gan vecākās paaudzes cilvēki kopā ar Saeimas deputātiem, ministriem, Nacionālo bruņoto spēku (NBS), Rīgas domes un ārvalstu vēstniecību pārstāvjiem, kuri Brīvības pieminekļa pakājē nolika ziedus. Gājiena dalībnieki nesa puķes un vairāki arī turēja rokās Latvijas karogus ar sēru lentēm. Gājienā plīvoja arī Lietuvas un Igaunijas karogi. Pasākumā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V), Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība) un citi politiķi.
Vairāku gājiena dalībnieku rokās bija plakāti, kuros minēts nāves nometnēs bojāgājušo skaits un tradicionālais aicinājums "krievu sarkano fašismu nīst", kā mudinājums cilvēkiem būt modriem, jo "genocīda īstenotāju mantinieki to neatzīst un nenožēlo".
Bērziņš, uzrunājot klātesošos, norādīja, ka jūnijs ir mūsu skaistāko svētku Jāņu laiks, taču 1941.gadā daudziem tūkstošiem šis mēnesis izvērtās par traģēdiju. Līdz tam cilvēki nevarēja iedomāties, ka viņus var arestēt bez tiesiska pamata. 14.jūnija izsūtīšanās Latvija zaudēja spēcīgākos un uzņēmīgākos cilvēkus, atgādināja prezidents. Viņš savu runu noslēdza ar aicinājumu cilvēkiem būt vienotiem, "jo tad neviens nevarēs mūs sašķelt, pretnostatīt vienam pret otru un vērsties pret mūsu valsti - Latviju."
Savukārt Latvijas Politiski represēto apvienības priekšsēdētājs Gunārs Resnais aicināja būt modriem, ņemot vērā pēdējo gadu pieredzi ar notikumiem Gruzijā un Ukrainā. Politiski represēto saimi māc bažas, ka Latvija pārāk paļaujas uz saviem draugiem un sabiedrotajiem un nepievērš uzmanību pati savai lomai valsts stiprināšanā. Viņš norādīja, ka negrib kritizēt politiķus, jo pašlaik ir vērojama augšupeja, taču būtu vērts padomāt, vai 24 gados kopš neatkarības atjaunošanas nav sasniegts par maz.
Kā novēroja aģentūra LETA, pasākums noritēja mierīgi. Pēc ziedu nolikšanas lielākā daļa ļaužu pamazām izklīda, bet Bērziņš devās uzklausīt un aprunāties ar klātesošajiem iedzīvotājiem.
Pirms ziedu nolikšanas notika svinīga Goda sardzes maiņa, kā arī NBS orķestris atskaņoja valsts himnu.
Kā ziņots, šodien visā Latvijā ar dažādiem pasākumiem tiek pieminēta 73.gadadiena kopš 1941.gada 14.jūnijā notikušām deportācijām, kad no Latvijas tika izsūtīti aptuveni 16 000 iedzīvotāju.
Pēc Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941.gada 14.jūnija deportācijās Latvija zaudēja vairāk nekā 15 425 iedzīvotājus, viņu vidū latviešus, ebrejus, krievus, poļus, no kuriem 3751 bija bērns vecumā līdz 16 gadiem. Izsūtīšanas laikā vīriešus atšķīra no ģimenēm un aizdzina uz gulaga nometnēm, kur daudziem piesprieda augstāko soda mēru, bet citus sodīja ar ieslodzījumu nometnēs.
No Torņakalna stacijas 1941.gada 14.jūnijā uz Sibīriju izveda tūkstošiem Rīgas un tuvējās apkārtnes ģimeņu. Aptuveni 9300 lopu vagonos iesprostotu cilvēku šajā dienā no Torņakalna stacijas tika izsūtīti garā un mokpilnā ceļā uz Sibīriju, no kuras tikai retajam pēc gariem bada, sala, slimību un smaga darba gadiem palaimējās atgriezties mājās. Stacijā netālu no sliežu ceļiem atrodas piemiņas akmens un vagons, kas kalpo kā uzskatāms liecinieks vienai no visdrūmākajām dienām Latvijas vēsturē.