Aģentūra LETA iepriekš rakstīja, ka ar šī centra būvniecību varētu būt saistīts Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess par iespējamu kukuļošanu. Vasarā šī procesa ietvaros tika aizturēta arī toreizējā LU rektora vietniece Baiba Broka. Viņas aizstāvis Rinalds Bušs gan norādīja, ka Broka noraida KNAB izteiktos pārmetumus, un tāpat tika noliegts, ka sāktais kriminālprocess būtu saistīts ar LU Rakstu mājas būvniecību.
Nauda Rakstu mājai
Pagājušā gada novembra beigās apstiprinātais LU nekustamo īpašumu attīstības plāns līdz 2023. gadam deva augstskolai atļauju atsavināt vairākus valstij piederošus nekustamos īpašumus. LU Infrastruktūras departamenta direktors Marģers Počs Dienai skaidro, ka šī plāna īstenošana dos iespēju veidot kompaktāku, modernāku, efektīvāku un vērtīgāku LU nekustamo īpašumu portfeli.
Tiesa gan – ar tajā norādīto īpašumu izsoli LU pagaidām nesteidzas. Līdz šim ir izsolīts tikai viens nekustamais īpašums no šī saraksta – zemesgabals ar vairākām garāžām, sarga būdiņu un katlumāju Skanstes ielā. Par kompleksa jauno īpašnieku maija beigās kļuva SWH grupa, izsolē uzvarot ar 445 tūkstošu eiro piedāvājumu.
Starp nākotnē izsolīt plānotajiem īpašumiem ir arī vairākas LU fakultāšu ēkas. Piemēram, Sociālo zinātņu fakultātes ēkas bilances vērtība noteikta 377,5 tūkstošu eiro apmērā, bet zemesgabala – 461,7 tūkstošu eiro. Tāpat plānots atsavināt ēkas un zemi Aspazijas bulvārī 5 – šeit atrodas Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte un Vēstures un filozofijas fakultāte. Zemesgabala bilances vērtība noteikta 1,061 miljona eiro apmērā, bet fakultātes ēku kopējā bilances vērtība ir mazāka – 440,6 tūkstoši eiro.
Studenti un mācībspēki gan no šīm fakultātēm, gan Pedagoģijas, psiholoģijas, un mākslas fakultātes, Humanitāro zinātņu fakultātes, kā arī Teoloģijas fakultātes plāno pārcelties uz LU Rakstu māju, kas taps Torņakalnā. Teoloģijas fakultāte šobrīd atrodas LU galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19, ko augstskola plāno paturēt savā īpašumā. Īpašumus, kur pašreiz atrodas divas pārējās fakultātes, arī plānots izsolīt.
Šajās izsolēs iegūtie līdzekļi jāieskaita valsts budžetā, Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai jāsagatavo noteikumu projekts, nosakot, kādā apmērā šī nauda tiek novirzīta Rakstu mājas būvniecības apmaksai.
Jāatgādina, ka Rakstu mājas būvniecības iepirkums pirmoreiz tika izsludināts pagājušā gada pavasarī, uzvarētāju mēģinot noskaidrot konkursa procedūrā ar sarunām. Iepirkuma prognozētā līgumcena sākotnēji bija 33 miljoni eiro. Pēc aizdomām par iespējamu korupciju saistībā ar Rakstu mājas būvniecību iepirkums šajā procesā tika apturēts. Jaunu iepirkumu plānots izsludināt oktobra sākumā.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas, 30. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Krišjānis Silavnieks
Paolo Pavo