Arī iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) otrdien pēc valdības sēdes atzina, ka sākotnēji prognozēto 10 000 bēgļu skaits ir pārsniegts, tāpēc IeM gatavo nākamo uzņemšanas plāna posmu. Lai par to vienotos, vispirms nepieciešams apzināt valstī pieejamos atbalsta resursus. To plānots izdarīt nākamnedēļ.
Ministre atgādināja, ka otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā paredz, ka pašvaldībai sasniedzot Ministru kabineta noteikto maksimālo Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanas skaitu, valsts būs tiesīga novirzīt bēgļus uz citām pašvaldībām. Minētais nozīmē, ka bēgļi būs jāuzņem "vairāk vai mazāk proporcionāli" pašvaldībā esošo iedzīvotāju skaitam un atbilstoši izmitināšanas iespējām.
Likumprojekts vēl jāpieņem Saeimai, bet Ministra kabinetu noteikumos tiks paredzēts detalizētāks bēgļu pārdales mehānisms.
Šo mehānismu gan nevajagot uztvert absolūti, proti, ja pašvaldība paziņos, ka tai izmitināšanas iespējas ir beigušās, tad, pēc ministres teiktā, "noteikti būs pretimnākšana".
"Bet ir jābūt vispārējam principam un solidaritātei starp pašvaldībām. Ņemot vērā noslodzi Rīgā un citās lielās pilsētās, būtu tikai taisnīgi, ja arī citas pašvaldības piedalās. Vismaz manā sarunā ar Latvijas lielo pilsētu asociāciju nebija nesaprašanās," paziņoja ministre.
Jau ziņots, ka kopš kara sākuma Ukrainā 12 392 bēgļiem Latvijā izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, savukārt izmitināšana ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību bijusi nepieciešama 7587 personām, liecina otrdien IeM izplatītā informācija.
Ar pašvaldību Civilās aizsardzības komisiju starpniecību Rīgā izmitināšana bijusi nepieciešama 1479 personām, Jūrmalā - 822 cilvēkiem, bet Rēzeknes pilsētā un Rēzeknes novadā 569.
Lielākā daļa ukraiņu bēgļu ir sievietes un bērni. Daļa no Ukrainas atbraukušo paliek pie radiem, draugiem vai paziņām.
Ukrainas iedzīvotāji, kuriem ir biometriskās pases un nav nepieciešama ne sociālā palīdzība, ne palīdzība ar izmitināšanu, var uzturēties Latvijā līdz 90 dienām gada laikā, par to neinformējot valsts iestādes.
Gatavojoties vēl lielākam ukraiņu bēgļu pieplūdumam, atbildīgās iestādes sadarbībā ar pašvaldībām meklē iespējas viņu izmitināšanai pielāgot bijušās skolas, kopmītnes un citas pašvaldībām pieejamās telpas, pagājušajā nedēļā atzina ministre.
Golubeva informēja, ka Ekonomikas ministrijai ir uzdots skaidrot, kādā veidā pašvaldības var izmantot pieejamo finansējumu, lai samaksātu par privāto dzīvokļu īri bēgļu vajadzībām.
Kopš Krievijas iebrukuma sākuma 24.februārī Ukrainā savas mājas bijuši spiesti pamest miljoniem cilvēku.