Latvijā iepirkumu sistēma ir smagnēja un birokrātiska – tas paildzina procedūru un padara sistēmu mazāk konkurētspējīgu. Nepietiek profesionālu speciālistu, lielākoties tie ir cilvēki, kuriem šis ir viens no pienākumiem, tāpēc cieš iepirkumu kvalitāte. Arī iekšlietu nozarē šie trūkumi noveduši pie tā, ka trešā daļa centralizēto iepirkumu līdz šim beigušies nesekmīgi un bieži vien tajos ir tikai viens pretendents.
Nepietiekama centralizācija
Latvijā kopējā piešķirto iepirkuma līgumu finansiālā vērtība pērn bija 5,4 miljardi eiro (bez PVN), kas ir 14% no iekšzemes kopprodukta. Izsludināti tika 11 252 iepirkumi, 19,2% gadījumu tās bija valsts sektora iestādes, 80,8% – pašvaldību. Trīs gadu griezumā 24% mazo iepirkumu noslēgušies nesekmīgi. Tikai viens piedāvājums vidēji saņemts 27,2% gadījumu (Eiropas Komisija kā vēlamo rādītāju min zem 10%, bet kā nevēlamu – virs 20%).
Kā vienu no klupšanas akmeņiem šajā jomā Valsts kontrole (VK) norāda regulējumu, kas, salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, mūsu valstī ir krietni neelastīgāks. To, ka regulējums nav lietotājiem draudzīgs, apliecina šādi dati: tikai 16,5% Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) klientu to atzīst kā saprotamu.
Arī mazajiem iepirkumiem prasības nav vienkāršākas, izslēgšanas noteikumiem nav piemērota elastīgākā Eiropas Savienības
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 17. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €0.40