Glūdas pagasta padomes priekšsēdētāja Lauma Kalvāne uzsver, ka līdz pat šim brīdim Glūdas deputāti nav pieņēmuši lēmumu par iekļaušanos Jelgavas novadā, tomēr ar likumu iekļauti tajā. Un, tā kā uz pašvaldības un iedzīvotāju pieteikumu Satversmes tiesā atcelt šo lēmumu saņemts atteikums, glūdeniekiem jāsamierinās, mācoties sadzīvot un saimniekot kopā ar vēl 12 pagastiem.
Reitingu tabulā pakāpjas
Glūda teritorijas ziņā nav lielākais pagasts topošajā novadā, taču pašvaldību attīstības indekss un ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju liecina, ka turīgākais gan. Glūda kļuvusi par iekārojamu līgavu ar bagātu pūru, kurā labprāt padalītos arī citi. Tikai Glūda pati to nevēlas, kaut gan Vircavas pagasta un Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Ziedonis Caune saka: "Mēs vienmēr esam bijuši atvērti novada veidošanai kopā ar Glūdu, Līvbērzi, Kalnciemu un Valgundi." Tās ir pašvaldības, kas iekļautas Jelgavas novadā pret pašu gribu. Un to var saprast, jo, piemēram, Glūdā līdz šim paveikts ļoti daudz, lai kādu brīdi šī pagasta infrastruktūrā un iestāžu sakārtošanā naudu varētu vairs neieguldīt. "Mūs satrauc tas, ka, redzot Glūdas attīstību, jaunajā novadā vairāk tiks tiem, kuri līdz šim varbūt nav bijuši tik saimnieciski un nav mācējuši piesaistīt finansējumu savas dzīves uzlabošanai. Desmit gadu laikā pagastu attīstības reitinga tabulā no 119.vietas esam pakāpušies uz 20. Vai spēsim saglabāt šādus rādītājus?" nav pārliecināts Glūdas pagasta iedzīvotājs Aigars Amatnieks, kurš pēc profesijas ir ekonomists, specializējies reģionālajā attīstībā un izstrādājis Glūdas attīstības plānu. Viņš aprēķinājis, ka 2008.gadā ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju Glūdā bija 274 lati, taču, veidojot kopīgu budžetu Jelgavas novadā ar 29 000 iedzīvotāju, tie būs par 100 latiem mazāki. Glūdai tie ir aptuveni 300 000 latu gadā - vairāk nekā pagasta skolas budžets.
Pagastā nekā netrūkst
Par labo dzīvi Glūdā jāpateicas gan pašvaldībai, gan lielajiem
uzņēmumiem, kas te darbojas, - zemnieku saimniecībām, būvfirmām,
pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, zvēru fermai, parafīna granulu
ceham. Nesen te darbu sācis Latvijā pirmais helikopteru apkopes
centrs. Braucot cauri Glūdai, skatam paveras kopti lauki, daudz
atjaunotu māju, jauni, spīdīgi jumti. A.Amatnieks stāsta, ka viņam
grūti iedomāties, kā vēl pietrūkst pagastā: "Sakārtotas visas
mācību iestādes, komunālā saimniecība, nodrošināti medicīnas un
sociālie pakalpojumi, ir dažādas brīvā laika pavadīšanas iespējas
bērniem un pieaugušajiem." L.Kalvāne piebilst, ka daudzās lietās
Glūda bijusi pirmā rajonā un Latvijā - izveidojusi no pašvaldības
neatkarīgu komunālo uzņēmumu, piesaistījusi valsts finansējumu
pašvaldības dzīvojamās mājas būvniecībai, skolas apsildīšanā
izmanto zemes siltumu. Par projektu, ko pagastā īstenojusi
pašvaldība, nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji, L.Kalvāne
saka: "Nauda ir, tikai tā jāprot paņemt. Un, kad es paskatos, kā
citi pagasti, ar kuriem nākotnē būs kopā jāstrādā, nepapūlas to
darīt, manī rodas šaubas, kā saimniekosim nākotnē."