Grēko brīvprātīgie vides kontrolētāji

Atklāts, ka lielākā daļa no sabiedriskajiem vides inspektoriem (SVI) pēc apliecības saņemšanas nav sastādījuši nevienu administratīvā pārkāpuma protokolu, bet daži no tiem bijuši pat iesaistīti pretlikumīgu darbību veikšanā, par ko tiem atņemts piešķirtais statuss.Diemžēl katru gadu konstatē vairākus gadījumus, kad SVI ir saistīti ar maluzvejniecību, Dienai atklāja VVD ģenerāldirektora vietnieks, Zvejas kontroles departamenta direktors Felikss Klagišs. Tāpat secināts, ka ir nepieciešams vairāk koordinēt SVI un VVD darbinieku rīcību, jo gadās, ka tajā laikā, kad VVD inspektori gaida ierodamies likumpārkāpējus, lai izņemtu nelikumīgi ieliktu tīklu, ierodas SVI un to izceļ, bet vainīgās personas paliek nesodītas. Tas parāda, ka būtu nepieciešams panākt lielāku sadarbību starp vides kontrolē iesaistītajiem. Pilnīgi neatkarīga SVI darbība, neziņojot, kur un kad tie darbojas, nav labs risinājums, piebilda Klagišs. Vienlaikus viņš atzīst, ka sekmīgi darbojas tie SVI, kuriem ir noslēgti līgumi ar pašvaldībām par licencēto makšķerēšanas vietu kontroli - "tur rezultāti ir labi un apmierinoši". VVD savu inspektoru nepietiek, līdz ar to SVI palīdzība ir vajadzīga. "Esam pateicīgi tiem, kas godprātīgi strādā, un vajadzētu viņus saglabāt," uzskata Klagišs, norādot, ka nākotnē tomēr būtu nepieciešams atrast veidu, kā motivēt sabiedriskos inspektorus sasniegt labākus rezultātus. Pašlaik VVD aicina iesniegt un plāno apkopot viedokļus par to, ko vajadzētu atstāt, bet ko mainīt esošajā sistēmā. Vides aizsardzības biedrības asociācijas valdes priekšsēdētājs un SVI Aivars Ruņģis savukārt uzskata, ka VVD ir nepieciešams aktīvāk iesaistīt brīvprātīgos vides kontroles veicējus savā darbā, lai nebūtu tā, ka cilvēks nokārto atestāciju un pēc tam tiek aizmirsts.Tieslietu ministrijas virzītās izmaiņas normatīvajos aktos saistībā ar administratīvo pārkāpumu procesu varētu nozīmēt to, ka nākotnē SVI nebūs tiesību sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolus un inspektoriem būs galvenokārt preventīvā funkcija, pastāstīja VVD ģenerāldirektores vietniece Aina Stašāne. Pret to iebilst A. Ruņģis, norādot, ka tad nav jēgas nopietnajām apmācībām, kas dod vajadzīgās zināšanas, tajā skaitā lai nepieciešamības gadījumā varētu sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu. Viņš arī paskaidroja, ka tad SVI nebūs iespējams sekmīgi veikt licencēto makšķerēšanas vietu kontroli. To paredz arī asociācijas SVI noslēgtais līgums ar pašvaldībām. Vides aizsardzības asociācijā esošie inspektori, lai novērstu nelikumīgu zveju, vismaz divas reizes nedēļā veic kontroli Varkaļu kanālā, Rīgas un Pļaviņu HES. Pērn sastādīti 97 protokoli.Arī Latvijas Makšķernieku asociācijas valdes priekšsēdētājs un SVI Alvis Birkovs uzskata, ka SVI vajadzētu izvirzīt stingrākas prasības, lai cilvēks pēc apliecības saņemšanas «nesēdētu mājās». Lai būtu informācija par padarīto, vajadzētu atskaites. Savukārt, ja nekas netiek paveikts, apliecība jāanulē. Viņaprāt, tā varētu kāpināt darba efektivitāti.