IZM uzskata, ka tādējādi tiks sekmēta studējošo ar atbilstošu kompetenci piesaiste studijām valstij prioritāros studiju virzienos un potenciāli - nodarbinātībai prioritārās profesijās.
Ministrija norāda, ka saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD) 2018.gada starptautiskā mācību vides pētījuma rezultātiem apmēram 13% Latvijas skolotāju darba stāžs izglītības iestādē nepārsniedz piecus gadus, savukārt 6,5% skolotāju - desmit gadus, bet 8% skolotāju - 15 gadus.
"Kā iespējamie iemesli šādai skolotāju nenoturībai izglītības iestādē, strādājot skolotāja profesijā, ir minama ne tikai profesijas zemā konkurētspēja, skolotāju izdegšana, neapmierinošs atalgojums un tamlīdzīgi iemesli, bet arī neatbilstoša reflektantu atlase jau sākotnēji augstskolā," apgalvo IZM. Proti, tā esot kognitīvo spēju neatbilstība, emocionālās noturības nepietiekamība un psiholoģiskā nepiemērotība skolotāja darba ikdienai un skolotāja profesijai.
Tāpat jau augstskolās vērojams studentu atbirums gan pēc prakses izglītības iestādē, gan arī nepietiekamu studiju rezultātu dēļ, norāda IZM.
"Šī iemesla dēļ ir nepieciešams noteikt vienotus papildu kritērijus uzņemšanai pilna un nepilna laika bakalaura un profesionālās augstākās izglītības programmās, lai jau uzņemšanā gan reflektants, gan augstskola varētu izvērtēt reflektanta piemērotību profesijai," uzskata IZM.
Attiecīgi IZM rosina veikt grozījumus Augstskolu likumā, paredzot tiesības Ministru kabinetam noteikt augstākās izglītības programmas, kurās ieviešamas papildu uzņemšanas prasības un konkursa atlases kritēriji, kā arī tiesības pašai valdībai nākt klajā ar šīm prasībām un kritērijiem.
Patlaban Augstskolu likums neparedz šādas tiesības arī Ministru kabinetam.
IZM piedāvātie grozījumi līdz 6.septembrim nodoti publiskajai apspriešanai. Pēc tam par tiem būs jālemj valdībai un arī Saeimai.