Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, 2012. gadā no 19 401 dzemdībām 4451 gadījumā veikts ķeizargrieziens. 2013. gada pirmajā ceturksnī ķeizargriezienu skaits bija samazinājies par vienu procentu, taču tik un tā tie bija 22% no kopējā dzemdību skaita, liecina VM apkopotā informācija. Dzemdību nama galvenā ārste Dace Rezeberga Dienai paskaidroja, ka ķeizargrieziens tiek izdarīts steidzamības kārtā gadījumos, kad ir apdraudēta mātes un bērna dzīvība, kad māte un auglis var ciest dzemdību laikā, vai plānveidīgi medicīnisku iemeslu dēļ. Šādos gadījumos ķeizargriezienu apmaksā valsts.
Savukārt, ja sieviete vēlas ķeizargriezienu bez medicīniski pamatota iemesla, par to jāmaksā viņai pašai.
Pakalpojums - ķeizargrieziens pēc pacienta vēlēšanās - tiek piedāvāts arī Rīgas Dzemdību namā, bet D. Rezeberga uzsvēra, ka tas tiek izmantots ļoti reti, apmēram reizi gadā. Tomēr ir daudz gadījumu, kad sieviete sākotnēji vēlas ķeizargriezienu, baidoties no sāpēm, bet, uzzinājusi par veidiem, kā notiek atsāpināšana, un par dabisku dzemdību plusiem, sieviete sliecas par labu fizioloģiskām dzemdībām.
Noteikt konkrētākas pazīmes gadījumiem, kad drīkstētu izdarīt ķeizargriezienu, nepieciešams, jo, pēc D. Rezebergas teiktā, to robežas patlaban ir izplūdušas. Taču tā neesot tikai Latvijas problēma, citās valstīs ķeizargriezienu īpatsvars sasniedz pat 60% no visām dzemdībām.
Visu žurnālistes Annas Bērziņas rakstu Plāno stingrāk ierobežot ķeizargriezienu veikšanu lasiet piektdienas, 21.februāra, laikrakstā Diena!