Nule publiskotā Finanšu ministrijas «pesimistiskā» ekonomikas izaugsmes prognoze (2,5 %) nākamgad var izrādīties visai reālistiska, ja vien parādu norakstīšanas zāles nebūs jāizraksta vēl citām ES valstīm, piemēram, Itālijai.
«Haoss,» vienā vārdā situāciju Grieķijā raksturo ekonomists Alfs Vanags (BICEPS), runājot par pagājušajā nedēļā izvirzīto, bet nu jau noraidīto tautas nobalsošanas ideju par finanšu palīdzības programmu, kas Grieķijai sola ap 130 miljardu eiro aizdevumu un banku aizdevumu norakstīšanu 50% apmērā. Politiskā nestabilitāte neļauj Grieķijas parlamentam apstiprināt finanšu palīdzības un tēriņu samazināšanas plānu. Tas ļautu 340 miljardu parādu Grieķijai sarucināt aptuveni par 100 miljardiem, realizējot vērienīgus jostas savilkšanas un nodokļu celšanas pasākumus piecu gadu laikā. Lielākie aizdevēji Grieķijai ir Francijas un Vācijas bankas un privātie investori. ES līderu centieni nepieļaut Grieķijas formālo bankrotu galvenokārt saistīti ar potenciālo domino efektu citās Dienvideiropas ekonomikās (Itālijas parāds ir 119% no IKP, taču absolūtos skaitļos vairākkārt pārsniedz Grieķijas parādu), kā arī ar risku iesaldēt Grieķijas valsts vērtspapīru naudu un tā saukto CDS (credit default swap) tirgu, kas saistīts ar apdrošināšanas maksājumiem valsts bankrota gadījumā.
«Būtiskākā atšķirība ir tāda, ka mēs samaksāt parādu esam spējīgi, bet Grieķija jau kādu laiku to nespēj. Zinot to, ar mums neviens par parādu atlaišanu pat teorētiski nerunās,» saka Nordea bankas galvenais ekonomists Latvijā Andris Strazds. Grieķijas parāda apjoms, kas sasniedz aptuveni 150% no IKP, nav samaksājams pat tad, ja ekonomika attīstītos samērā strauji, bet Grieķijas gadījumā nav nekādu pazīmju, piemēram, par sagaidāmu konkurētspējīgas ražošanas un eksporta pieaugumu. «Viņi no šiem parādiem izaugt nevar, un ir pārsteidzoši, ka politiķi tik ilgi ir nolieguši acīmredzamo,» saka A. Strazds. Latvijas gadījumā parāds ir daudz zemāks (patlaban ap 40% no IKP), un mūsu spēja atmaksāt aizņēmumus, ņemot vērā ekonomikas atkopšanos, netiek apšaubīta. Tāpēc runas par Latvijas vēlmi nemaksāt daļu no parāda varētu traktēt vienīgi kā nevēlēšanos atdot parādu, kas saistās arī ar tādiem negatīviem efektiem kā, piemēram, nespēja aizņemties nākotnē.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena pirmdienas numurā!