Iedzīvotāji slimo daudz

Šogad augustā kustības Dzīvesspriedums un pētījumu centra SKDS veiktajā iedzīvotāju aptaujā noskaidrots, ka 26,3% Latvijas iedzīvotāju ir bijuši spiesti ilgāk neapmeklēt darbu tikai tāpēc, ka laikus nav varējuši tikt uz nepieciešamo ārsta konsultāciju vai izmeklējumu.

Ietekme uz ekonomiku 

Atbilstoši aptaujas rezultātiem 16,7% iedzīvotāju ar situāciju, kad slimības lapu bijuši spiesti turēt atvērtu ilgāk, jo laikus nav tikuši pie nepieciešamā speciālista vai uz izmeklējumu, saskārušies vairāk nekā vienu reizi. 

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide Dienai gan norāda, ka lielākajā daļā saslimšanas gadījumu ģimenes ārsts pats var diagnosticēt slimību un noteikt ārstēšanu. Tomēr ir arī gadījumi, kad būtu nepieciešama cita speciālista konsultācija vai izmeklējums diagnozes precizēšanai. "Tādos gadījumos ģimenes ārstam jāizlemj, vai pacients ir vai nav darbspējīgs un var gaidīt izmeklējumus un konsultācijas rindas kārtībā vai arī tiek nosūtīts uz slimnīcu neatliekamai diagnostikai un ārstēšanai," saka Veide.

No visām pērn izsniegtajām elektroniskajām darbnespējas lapām nedaudz vairāk nekā puse jeb 51% bijušas B lapas. Tās izsniedz divos gadījumos – no 11. slimības dienas, noslēdzot A slimības lapu, kā arī no pirmās dienas, ja saslimis bērns līdz 14 gadu vecumam un par to ir klātbūtnē jārūpējas. A slimības lapu apmaksā darba devējs, savukārt B slimības lapas gadījumā par to maksā valsts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras personā. 

Tomēr jebkurā gadījumā iedzīvotāju slimošana atstāj negatīvu iespaidu uz kopējo valsts ekonomikas attīstību, norāda kompānijas Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis, kurš šonedēļ piedalījies aptaujas prezentācijā par iedzīvotāju viedokli par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un pieredzi ar to saņemšanu. "Par personīgo veselību pirmkārt jābūt atbildīgam katram pašam, taču ļoti būtiska ir arī darba devēja loma. Tautsaimniecības attīstība un iedzīvotāju labklājības pieaugums tiešā veidā ir atkarīgs no efektivitātes gan individuālā, gan uzņēmumu līmenī. Tāpēc arī no valsts mēs sagaidītu sistēmisku rīcību veselības aprūpes sakārtošanā, īpaši kopējās sistēmas efektivitātes uzlabošanā," viņš uzsver.

Lūdzot komentēt, vai Veide savā praksē ir saskārusies ar gadījumiem, kad darba ņēmējs iespējamās bailēs no darba devēja vai arī satraucoties par ienākumu līmeņa samazināšanos kādreiz uzstājis, lai viņam slimības lapu neizraksta, viņa atzīst, ka reti, bet tādi gadījumi ir bijuši. "Savā praksē esmu sastapusies ar retiem gadījumiem, kad pacients ir slims, bet atsakās no darbnespējas lapas, tomēr tie ir īslaicīgas saslimšanas gadījumi," Veide saka.