Atgādinot par ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un situāciju Ukrainā, ministrs aģentūrai LETA norādīja, ka civilās aizsardzības sistēmas veidošanā bez pašvaldību amatpersonu iesaistes nav iespējams iztikt.
"Svarīgi, lai civilajā aizsardzībā ir iesaistīts lojāls un atbilstošs vadītājs, kuram var uzticēt vairāk nekā tikai publisku informāciju," uzsvēra ministrs.
Rinkēvičs gan otrdien žurnālistiem neminēja, kura valsts drošības iestāde pārbaudītu pašvaldības amatpersonas pielaides izsniegšanai, pagarināšanai vai anulēšanai. Viena no šīm iestādēm ir Valsts drošības dienests (VDD), kura darbības pārraudzību veic iekšlietu ministrs.
Ņemot vērā, ka prezidenta priekšlikums ir tikai nesen izskanējis, ministrs gan nevarēja patlaban pateikt, vai pielaides pašvaldību amatpersonām izsniegtu VDD, un vai dienestam vajadzēs papildu resursus pašvaldību amatpersonu vērtēšanai.
Jau ziņots, ka neilgi pēc valsts svētkiem prezidents rosinās izmaiņas attiecīgajos likumos, kas regulē pielaides valsts noslēpumam. Pēc prezidenta paustā, tas ir saistīts gan ar ģeopolitisko situāciju, gan ar valsts un civilās aizsardzības plānošanu.
Likumā par valsts noslēpumu noteikts, ka pieeja valsts noslēpumam ir atļauta personai, kurai saskaņā ar amata pienākumiem vai konkrētu darba uzdevumu ir nepieciešams veikt darbu, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību, un kura ir saņēmusi speciālo atļauju, ja tai nepieciešama pieeja konfidenciālai, slepenai vai sevišķi slepenai informācijai.
Likums arī paredz, ka personas pārbaude pieejai konfidenciālai, slepenai un sevišķi slepenai informācijai veicama, pirms tiek sākts darbs ar valsts noslēpumu.
Speciālo atļauju pieejai konfidenciālam, slepenam un sevišķi slepenam valsts noslēpumam var izsniegt Latvijas pilsonim, kurš nav jaunāks par 18 gadiem, kuram nav nodibināta aizgādnība, kurš ir parakstījis saistībrakstu, ka apņemas saglabāt un nelikumīgi neizpaust valsts noslēpumu, un kurš ir piekritis, ka kompetentas valsts drošības iestādes veiks nepieciešamos personas pārbaudes un valsts noslēpuma aizsardzības pasākumus.
Pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, kuras rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā. Tāpat pieeja liegta personai, kura sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.
Pieeja liegta personai, kura notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu vai par valsts noslēpuma izpaušanu aiz neuzmanības, atbrīvojot no soda. Pieeja valsts noslēpumam liegta arī personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
Pieeja liegta personai, kura pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies Padomju Savienības Komunistiskā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.
Tāpat pieeja liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu, uzskatīt, ka speciālās atļaujas izsniegšana neatbilst nacionālās drošības interesēm. Pielaidi liegs arī personai, kurai konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tai skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, kas dod pamatu apšaubīt tās spēju ievērot valsts noslēpuma aizsardzības nosacījumus.
Likums paredz arī to, ja personai netiek izsniegta speciālā atļauja, tas ir pietiekams pamats, lai atteiktu tai pieņemšanu darbā, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai aizsardzību.