Andrejs atzīst, ka ir pieņēmis savu «HIV statusu» un to neuztver kā ļaunu spriedumu. Par HIV viņš nesen pateicis meitenei, kura viņam jau pāris gadu ļoti patīk. Viņa sabijusies. Satikušies viņi nekad nav, tikai sarakstās, sazvanās. Kad satieku Andreju, viņš atskrējis no darba intervijas un tuvodamies aizrautīgi runā pa telefonu - pāri telefona ekrānam stiepjas tās pašas glītās meitenes fotogrāfija.
Pastāsti, kā uzzināji par inficēšanos. Speciāli gāji pārbaudīties?
Nē, es toreiz braucu uz Asinsdonoru centru nodot asinis. Biju jau vienreiz braucis ar draudzeni, man iepatikās. Pirmoreiz laikam biju aizpagājušajā gadā, tad viss bija kārtībā. Un pagājušajā gadā vasaras beigās otro reizi aizbraucu. Nodevu asinis un pēc tam piezvanīju uz centru, gribēju uzzināt analīžu rezultātus. Man pateica, ka asinīs ir kaut kādas izmaiņas. Uzreiz braucu turp. Dabūju divus apstiprinājumus - no Infektoloģijas centra un no DIA+LOGA [atbalsta centrs HIV skartajiem], ka man ir HIV.
No kā visvairāk baidījies?
Sākumā baidījos vispār muti attaisīt vaļā ārpus DIA+LOGA. Lai neviens par to neuzzinātu. Vispār jūtos kā starp trim pasaulēm, viena ir DIA+LOGS, otra ir realitāte - ārpuse, trešā - mana iekšējā pasaule. Skraidu pa visām trijām.
Vai bija aizdomas, ka rezultāti var izrādīties šādi?
Nu nē. Pirms šito uzzināju, visu laiku biju domājis - lai ar mani notiek vai kas, tikai ne šis. Bet tieši šis arī notika. No sākuma domāju, ka tā ir kļūda. Atceros, kad apstiprināja [ka ir HIV], ārstei visvairāk jautāju par tām šūnām. Man pateica, ka man ir virs 700 šūnām, kas ir norma. Ka mana imunitātes sistēma ir pāri vidējai cilvēka normai. Tāpēc pagaidām viss ir labi. Nekāda speciāla terapija arī nav vajadzīga, tikai reizi pusgadā jāpārbaudās. (..) Kad apstiprināja [HIV] - biju pilnīgi nospiests. No rīta piedzēros, lai tikai kaut kādi aizmirstu to dienu vispār. Ne ar vienu arī nerunāju.
Kāpēc tu iepriekš gāji uz DIA+LOGU?
Jau ļoti sen tur eju, sākumā gāju lekcijas klausīties, uz dažādiem pasākumiem. Arī pēc prezervatīviem. Agita [Sēja no DIA+LOGA] man ir kā otrā mamma.
Tur jau arī cilvēki šļirces maina.
Esmu kategoriski noskaņots pret narkotikām. Iedzert, uzpīpēt varu, bet ne narkotikas.
Vai vari iedomāties, no kā inficējies?
Tas visdrīzāk varēja būt seksa laikā. Uz prezervatīviem jau nevar pilnībā paļauties.
Bet vienmēr bija prezervatīvs?
Nu, visādi jau varēja būt.
Vai tev bija pastāvīga draudzene vai vairākas meitenes?
Bija vairākas meitenes. (Aizdomājas) Nu līdz piecām varēja būt, ne vairāk. Taču, no kuras inficējos, nezinu. Necenšos arī daudz domāt, tas jau neko nemainīs.
Kā tu parasti iepazīsties ar meitenēm?
Nu, piemēram, internetā, kādos draudzības saitos. Tad saprotu, vai ar cilvēku gribēšu satikties... Bet tā uz dullo, ka uzreiz sekss, tā gan ne.
Vai tām meitenēm esi zvanījis vai aizrakstījis, ka tev atklāts HIV?
(Papurina galvu) Es cenšos par to vispār maz runāt.
Kam pirmajam pateici?
Pirmie bija visi DIA+LOGĀ. Pēc tam mammai pateicu.
Ko mamma?
Man ar mammu vienmēr bijusi cieša saikne, kā ar virvi esmu bijis piestiprināts viņai. Viņa bija šokēta, tomēr ir pārdzīvojusi.
Māsai, brālim esi teicis?
Nē, tas viņiem būs pārāk šokējoši. Saku tiem, kas varētu saprast. Cilvēki var ļoti dažādi reaģēt.
Pastāsti, kā esi kādam atklājis?
Ar vienu meiteni sarakstījos, vēlējāmies satikties, pastaigāties, tēju padzert. Viņa atklāti atrakstīja, ka viņai ir tuberkuloze un ka viņa baidoties satikties, ko es par to domāšu. Tad es viņu nomierināju, pateicu, ka man ir trakāk, ka man HIV.
Kā tu vispār ar to sadzīvo?
Slikti nejūtos. Bet bēdīgi jau reizēm paliek. Pēc tā, kad pateicu, pazaudēju meiteni, ar kuru biju kopā divus gadus. Pateicu viņai, un viss sabruka.
Viņa pārbaudījās?
Nē, nē, mums intīmu attiecību nebija. Viņa visu laiku sēdēja mājās, bet es tik pa izbraukumiem. Mums bija attiecības, bet mēs bijām aizņemti, nebija kad satikties.
Vai, kopš uzzināji par HIV, tev ir bijušas attiecības, arī seksuālas?
(Papurina galvu) Viskautkas jau var būt, bet es vienkārši neesmu atradis to īsto. Tādu, kura sapratīs. Ziniet, cilvēki ir reizēm kā dzīvnieki. Pat ja man gribētos seksu, es varu sevi kontrolēt. Kā suns pie ķēdes, sēdēšu un neiešu pe bļodiņas. Tā pret to attiecos.
Kādi ir tavi tuvākie plāni?
Galvenais šobrīd būtu atrast darbu, pēc tam mācības turpināt.