Vietējas nozīmes autoceļu uzturēšana un attīstīšana Igaunijā ir attiecīgo pašvaldību pārziņā. Vienlaikus ik gadu valsts pašvaldībām ceļu uzturēšanai piešķir finansējumu līdz 10% no kopējiem nepieciešamajiem izdevumiem. Saskaņā ar 2015.–2018. gadam apstiprināto Igaunijas valsts budžeta stratēģiju ik gadu 28 miljoni eiro tiek piešķirti kā atbalsts vietējo ceļu uzturēšanai. Turklāt arī vietējo ceļu uzturēšanai iespējams saņemt ES fondu atbalstu.
Igaunijas Valsts ceļu departamenta komunikāciju speciālists Kajs Simsons norāda, ka kopējais Igaunijas publisko autoceļu garums sasniedz 40 538 kilometrus, no kuriem 16 594 kilometri ir valsts ceļi, bet 40 538 kilometri – reģionālie ceļi, tajā skaitā pašvaldību autošosejas – 18 227 kilometru kopgarumā. Ja salīdzina ceļu segumu proporciju, Igaunijā šis rādītājs ir nedaudz labāks nekā Latvijā, proti, 60% Igaunijas valsts ceļu ir ar asfalta segumu, bet 40% – ar grants segumu.
Igaunijā autoceļu uzturēšana tiek īstenota, pamatojoties uz Ceļu pārvaldības plānu 2014.–2020. gadam, kas ik gadu tiek precizēts, ņemot vērā nākamā gada budžetā atvēlētā finansējuma apjomu ceļu uzturēšanai. Taču jau kopš 2014. gada šajā plānā vērojama tendence, ka ap 70–80% no kopējā finansējuma ceļu uzturēšanai tiek novirzīts tieši no valsts budžeta, bet pārējais finansējums tiek piesaistīts no citiem avotiem, tajā skaitā pārsvarā no Eiropas Savienības fondiem.
Piemēram, šogad ceļu uzturēšanai Igaunijā no valsts budžeta plānoti 209,6 miljoni eiro, bet no ES fondiem plānots piesaistīt vēl 48,3 miljonus eiro. Nākamajos gados, proti, 2018. un 2019. gadā, ES fondu finansējuma apjoms tiek prognozēts mazāks, tajā pašā laikā kopējais ceļiem paredzētais finansējuma apjoms pat pieaugs, jo nākamajos divos gados budžetā ceļiem atvēlētās naudas apjoms tiek palielināts vidēji par 20 miljoniem eiro gadā. Savukārt 2020. gadā, kas ir pirmais gads, kad no Eiropas Savienības fondiem vairs netiek paredzēts finansējums dalībvalstu ceļu uzturēšanas projektiem, Igaunijas budžetā plānotais kopējais finansējums ir 247,3 miljonu eiro apjomā, kas ir tikpat, cik no valsts budžeta līdzekļiem paredzēts 2019. gadā.
Īstenojot autoceļu uzturēšanas darbus, pērn Igaunijas asfaltētajiem ceļiem veikta virsmas apstrāde 1400 kilometru kopgarumā, bet ceļa rekonstrukcija – 244 kilometriem asfalta ceļu. Tāpat pērn notikuši grants ceļu saglabāšanas darbi 400 kilometru kopgarumā. Dubultā grants ceļu virsmas apstrāde veikta 210 kilometru kopgarumā. Pērn Igaunijā rekonstruēti 29 tilti, kā arī uzlabota satiksmes drošība 95 bīstamos ceļu posmos. Nākamajos četros gados Ceļu pārvaldības plāns ik gadu paredz veikt būtiskus ceļu uzlabošanas darbus vairākos virzienos, tajā skaitā salabot ap 400 kilometriem grants ceļu, veikt autoceļu virsmas apstrādi 900–1200 kilometru kopgarumā, kā arī uzklāt melno segumu 150–200 kilometriem grants ceļu. Tāpat ik gadu plānots rekonstruēt ap 30 tiltiem un pārvadiem.
Kā vienu no vērienīgākajiem ceļu būvniecības projektiem nākamo piecu gadu posmā Simsons min Tallinas–Tartu šosejas 40 kilometru gara posma (no Koses līdz Meo) rekonstrukciju, pārbūvējot to par četru joslu automaģistrāli. Projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 170 miljoniem eiro. Būvdarbus plānots sākt jau šogad un pabeigt 2022. gadā – būtībā jau rēķinoties, ka daļu darbu pēc 2020. gada, kad vairs nebūs pieejams Eiropas Savienības fondu finansējums, nāksies finansēt tikai no Igaunijas valsts budžeta.
Tomēr arī Igaunijā finansējuma nepietiekamība ceļu jomā liek veikt korekcijas, samazinot sākotnēji iecerētos būvdarbus. Kā norāda Igaunijas ceļu nozares speciālisti, sākotnējā iecere bijusi Tallinas–Tartu šoseju izbūvēt četrās joslās visā tās garumā, tomēr vietām šoseja izveidota nevis četrās joslās (2+2), bet gan nosacīti trijās (2+1 josla). Savukārt no Peltsamā līdz Tartu plānots izveidot desmit 2+1 posmus, kur kopējās izmaksas tiek plānotas ap 20 miljoniem eiro. Līdzīgi bijis arī ar VIA Baltica šosejas posmu Igaunijas teritorijā, kas sākotnēji bijusi iecerēta četrās joslās visā tās garumā, tomēr pieejamā finansējuma robežās arī šai šosejai no Tallinas līdz Pērnavai piemērots modelis 2+1.