No nākamā gada 1. janvāra Igaunijā pievienotās vērtības nodoklis (PVN) tiks palielināts no 20% līdz 22%, tāpat palielināsies noteiktas samazinātā PVN likmes. Nākamajos gados tiks palielinātas arī akcīzes nodokļa likmes alkoholam un tabakai, ienākuma un azartspēļu nodokļu likmes.
Igaunijā, palielinot standarta PVN, no nākamā gada šim nodoklim būs visaugstākā likme Baltijas valstīs, un arī mums visapkārt – Somijā, Zviedrijā, Polijā –, izņemot Lietuvu, būs augstākas standarta PVN likmes. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš vērtē, ka fiskālajā jomā tuvākajos gados daudzām valstīm būs jāizdara gana grūtas izvēles.
Piesardzīga attieksme
Teorētiski zemākas PVN likmes mērķis ir veicināt lielāku ekonomisko aktivitāti konkrētajā valstī. Tomēr EY partnere Ilona Butāne norāda, ka praksē pircēji un uzņēmēji savus lēmumus balsta uz virkni citu ekonomisko, ģeopolitisko, uzņēmējdarbības, kā arī privātu faktoru pamata. Līdz ar to PVN likmes palielināšana, visticamāk, nenesīs nekādas būtiskas novirzes valstu konkurētspējā, savukārt PVN kā viens no būtiskākajiem nodokļiem no kopējo valsts ieņēmumu viedokļa var nodrošin ātātru un efektīvu valsts ieņēmumu
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 27. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!