Viņš skaidroja, ka dāvinājumam paredzēti divi nosacījumi. Pirmkārt, ka uz dāvināta zemes gabala saprātīgā laika termiņā tiks uzbūvēta koncertzāle, savukārt otrais nosacījums paredz, ka tiks īstenots esošais detālplānojums, kurš paredz, ka tiks "iztaisnota" Eksporta iela, proti, to novirzot tālāk no Daugavas, lai rastu vietu koncertzāles celtniecībai.
Pētersons norādīja, ka projekta attīstītāji ir pārliecināti, ka akustiskā koncertzāle Latvijai ir nepieciešama, tādēļ viņi ir atsaukušies valsts un pašvaldības interesei atrast labākās iespējas tās būvniecības vietai. Attīstītāji arī pauduši pārliecību, ka viena no piemērotajām teritorijām atrodas Andrejostā, Eksporta ielā.
Par savu piedāvājumu Riga Port City Kultūras ministrijas (KM), Rīgas pilsētas un arhitektūras nozares pārstāvjus informēja šī gada aprīlī Rīgas pilsētas arhitekta rīkotajā apspriedē par koncertzāles būvniecībai piemērotām vietām Rīgā.
Šobrīd projekta attīstītāji pārrunās ar KM skaidro reālās sadarbības iespējas.
Projektā Riga Port City apvienojušies Andrejostas, Andrejsalas un Rīgas Pasažieru termināla teritoriju īpašnieki, tostarp visu projekta teritoriju līdzīpašnieki SIA Privāto aktīvu pārvalde.
Kā liecina firmas.lv pieejamā informācija, uzņēmums Privāto aktīvu pārvalde dibināts 2001.gadā un pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem, kuras lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei-Dupatei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.
Privāto aktīvu pārvaldes valdes priekšsēdētājs ir Šķenderis, un tā valdē strādā arī Kaspars Tinkuss un Šķēle-Dupate. Ieņēmumus no pamatdarbības uzņēmums pērn nav guvis, bet, ņemot vērā ieņēmumus no ieguldījumiem tā meitas un asociēto sabiedrību kapitālos, gadu noslēdzis ar 13,608 miljonu eiro peļņu.
Privāto aktīvu pārvalde ieguldījumu aktivizēšanai dibina atsevišķus meitasuzņēmumus ar nosaukumu "Inpo", kā arī tai pieder uzņēmumi Privāto aktīvu konsultācijas, Port Management, Riga Yacht Port un Riga Port City.
Kā ziņots, KM no privāta nekustamo īpašumu projektu attīstītāja saņēmusi piedāvājumu Nacionālo akustisko koncertzāli būvēt Andrejsalā, aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja KM pārstāve Lita Kokale.
Viņa skaidroja, ka šo piedāvājumu pēc saņemšanas vēl nepieciešams izvērtēt, tādēļ informatīvo ziņojumu par visām potenciālajām koncertzāles atrašanās vietām Ministru kabinetā plānots iesniegt jūnija sākumā. Iepriekš to bija paredzēts izdarīt līdz šodienai.
Līdz maija vidum norisinājās plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā, informēja Kokale.
Iepriekšējā diskusijā ar kultūras darbiniekiem, kas norisinājās 12. aprīlī, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone norādīja, ka, līdzās AB dambim un Kongresu namam, topošajā informatīvajā ziņojumā Ministru kabinetam iekļautas vēl septiņas vietas - Eksporta iela, Andrejostas iela, Raņķa dambis, Matrožu iela, Mūkupurvu iela, Torņkalns un Zaķusala.
Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6. novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas - AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā. 2019. gada 27. martā notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja. Arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija ir izteikusi atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja.
Kika
Pietuka Krustiņš