Kā aģentūru LETA informēja Centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Jānis Jaksons, tiesa konstatēja, ka protokola noformēšana notikusi nekorekti, proti, vīrietim nav izskaidrotas viņa Administratīvā pārkāpuma kodeksā noteiktās tiesības un pienākumi.
Šodien pieņemtais lēmums desmit dienu laikā ir pārsūdzams Rīgas apgabaltiesā, piebilda Jaksons.
Kā ziņots, pie administratīvās atbildības saucamās personas pārstāvis zvērināts advokāts Aldis Alliks iepriekš pastāstīja, ka lietā izdevās nopratināt arī Saeimas deputātus Jāni Dombravu (VL-TB/LNNK), Raivi Dzintaru (VL-TB/LNNK) un Inesi Laizāni (VL-TB/LNNK), kā arī trīs policistus.
Pie atbildības saucamā vīrieša pārstāvji - zvērināti advokāti Lauris Rasnačs un Alliks - tiesai lūdza uz sēdi uzaicināt lieciniekus, tostarp personu, kas noformēja protokolu, kā arī iespējamo pārkāpēju aizturējušo policistu, jo viņiem bija šaubas par protokolā un citos dokumentos norādītā atbilstību realitātei.
Kā skaidroja pats pārkāpējs, tiesā iesniegtais protokols nav tas, kas viņam ticis noformēts uzreiz - 16.martā, un šis ir datēts ar 30.aprīli. Pirmajā protokolā pat neesot bijis norādīts, kāpēc vīrietis tika aizturēts. Pirmo protokolu viņam toreiz tā arī neizsniedza. Savukārt uz jaunā nav arī vīrieša paraksta, jo norādīts, ka viņš to ir atteicies sniegt, kaut gan viņam nemaz nav bijis iespējas to izdarīt.
Savukārt 5.jūnijā tiesa lēma izbeigt lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā, kur pie atbildības sauca vīrieti, kas leģionāru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa bija iesaistījies sadursmēs ar policiju un mēģināja izslēgt Apvienības pret nacismu uzstādīto skaļruni.
Vīrietim 30.aprīlī tika noformēts administratīvais protokols. Viņš tika saukts pie atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 167.panta un 174.3 panta pirmās daļas, kas attiecīgi paredz par sabiedriskā miera traucēšanu, kas izpaužas kā necieņa pret sabiedrību vai bezkaunīga rīcība, ignorējot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot cilvēku mieru, iestāžu, uzņēmumu vai organizāciju darbu, uzlikt naudas sodu no 50 līdz 250 latiem vai piemērot administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm.
Tikmēr 174.3 panta pirmā daļa nosaka, ka par sapulču, gājienu un piketu, kā arī publisko izklaides un svētku pasākumu noteiktās organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajām personām līdz 250 latiem, vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz 15 diennaktīm, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu līdz 2000 latiem.
Tiesa, izvērtējusi rakstveida pierādījumus, tostarp dienesta ziņojumus, rakstveida paskaidrojumus, kā arī apskates protokolu, secināja, ka nav pietiekami pierādīts tas, ka persona būtu izdarījusi prettiesisku, vainojamu darbību. Kā skaidro tiesa, administratīvā pārkāpuma protokolā norādītās darbības par mēģinājumu izslēgt skaņas aparatūras ģeneratoru tiesā netika pierādītas, tāpat nevar izdarīt secinājumus par pārkāpuma sastāva esamību.
LETA jau ziņoja, ka nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) pēc notikumiem pie Brīvības pieminekļa nolēma pieprasīt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) demisiju. Nacionālā apvienība uzskatīja, ka policijas rīcība, "pieļaujot latviešu leģionāru klaju zaimošanu pie Brīvības pieminekļa, bija nepieļaujams notikums, kas nekad vairs nedrīkst atkārtoties".
Tomēr Kozlovskis vēlāk atvainojās tiem, kuriem troksnis 16.marta pasākumos pie Brīvības pieminekļa traucēja īstenot tos mērķus, kāpēc viņi bija ieradušies pie pieminekļa, un kurus šis troksnis aizvainoja. "Šis troksnis, kas tika atskaņots, protams, aizvainoja cilvēkus un bija traucējošs, un šajā sakarā domāju, ka varu atvainoties un gribētu atvainoties tiem, kuriem šis troksnis traucēja tiešām īstenot tos mērķus, kāpēc viņi bija ieradušies pie pieminekļa, un aizvainoja viņus," sacīja Kozlovskis.