"Pamatojoties uz valdības pieņemto lēmumu, pirmsskolas izglītības iestādes (PII) turpina savu darbību. Taču ņemot vērā PII apmeklējumu, kas patlaban ir 10-15% no kopējā bērnu skaita, un faktiskās iestāžu ēdināšanas bloku uzturēšanas izmaksas, esam kļuvuši par sadarbības partneriem valstij šajā ārkārtas situācijā un veicam sociālā partnera funkciju, par saviem līdzekļiem nodrošinot ēdināšanas pakalpojumus," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Žanna Žukele.
"Apzinoties situāciju valstī, esam gatavi arī turpmāk sniegt atbalstu un nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus pirmsskolās, lai krīzes novēršanā iesaistītie dienesti spētu strādāt ar 100% kapacitāti, veiktu savas funkcijas un to darbs netiktu apgrūtināts tādēļ, ka to darbinieku atvasēm nav kur palikt brīžos, kad vecākiem jāpilda darba pienākumi,” viņa uzsver.
"Taču ņemot vērā milzīgos, ar katru dienu pieaugošos zaudējumus, kurus cieš visi izglītības iestāžu ēdinātāji, mums ir nepieciešams tūlītējs valsts atbalsts, pretējā gadījumā fiziski nebūs, kam nodrošināt ēdināšanu pirmsskolās nedz tagad – krīzes laikā, nedz pēc tās beigām," pauž asociācijas pārstāve.
Ēdinātāji arī aicina valdību izsludināt karantīnu. Laikā, kad daudzus bērnudārzus apmeklē vien trīs četri bērni, savukārt visās tirdzniecības vietās būs jāievēro divu metru distance, ēdināšanas uzņēmumu funkcionēšana ir praktiski apstājusies, bet visas saistītās izmaksas – nomas maksa, komunālo pakalpojumu maksājumi un citi, ir jānomaksā. Karantīnas gadījumā iespējams piemērot tiesību normas, lai vienotos par līguma izmaiņām atbilstoši ārkārtas apstākļiem, skaidrots asociācijas paziņojumā.
Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija un nozarē strādājošie uzņēmumi ir nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Jānim Reiram (JV), kā arī visām Saeimas frakcijām ar lūgumu sniegt atbalstu un glābt nozares uzņēmumus.
Latvijā izglītības iestāžu ēdināšanā ir nodarbināti vairāk nekā 10 000 darbinieku, iepriekšējā pārskata gadā izglītības iestāžu ēdinātāju uzņēmumi valsts budžetā nodokļu veidā ieskaitīja 49 miljonus eiro.
"Patlaban visā valstī ir pilnībā apturēta vairāk nekā 800 izglītības iestāžu darbība, līdz ar to ir apturēta arī šo skolu ēdināšanas uzņēmumu darbība. Daļēji turpina strādāt tikai ap 600 pirmskolas izglītības iestādes, kurās apmeklētība jau ir sarukusi par aptuveni 90%, līdz ar to arī pirmsskolu ēdinātāji cieš lielus zaudējumus," vēstulē valdībai norāda ēdinātāji.
Bez nopietna valsts atbalsta vairāk nekā 7000 cilvēku būs jāstājas bezdarbnieku rindā.
Ja ēdināšanas uzņēmumi nesaņems reālu valsts atbalstu, beidzoties ārkārtas situācijai, mācību iestādēs, visticamāk, ilgāku laiku nebūs iespējams organizēt izglītojamo ēdināšanu, jo gluži vienkārši visi uzņēmumi būs bankrotējuši.
Nozare lūdz valdību lemt par uzņēmumu glābšanu, sniedzot šādu atbalstu:
- Atlikt nodokļu nomaksu ne mazāk kā uz gadu.
- Apmaksāt darbinieku piespiedu darba apstādināšanu ne mazāk kā bezdarbnieka pabalsta aprēķinu līmenī, vadoties pēc VID izsniegtām izziņām par konkrēta darbinieka vidēji darbības mēnesi deklarēto mēneša algu.
- Šajā periodā apmaksāt visas slimības lapas pilnā apmērā.
- Ar likumu noteikt, ka par šo periodu tiek atcelta izglītības iestāžu telpu, inventāra noma, komunālie maksājumi, nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi.
- Bērnu dārzos apmaksāt visas fiksētās izmaksas (apmeklētība ir kritusies 10 reizes, līdz ar ko uzņēmumi strādā ar lieliem zaudējumiem).
- Noteikt, lai piegādātāji un ražotāji nepamatoti nepaceļ cenas.
- Tos līdzekļus, kuri valsts un pašvaldību budžetos bija paredzēta izglītojamo ēdināšanai, 100% tieši novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai.
Visus tos līdzekļus, kas valsts un pašvaldību budžetos bija plānoti izglītojamo ēdināšanai, patlaban vajadzētu novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai. No valsts puses daudz lietderīgāk būtu kompensēt algu izmaksas, lai mums nebūtu jāuzsaka darbs cilvēkiem, nevis izmaksāt bezdarbnieku un citus pabalstus visiem, kuri šajā krīzē var zaudēt darbu dēļ slēgtajām izglītības iestādēm.
Nodokļu atlaides un kompensācijas par darbinieku atalgojuma izmaksām var reāli palīdzēt uzņēmumiem nebankrotēt un vismaz daļēji saglabāt arī darba vietas. Tas, savukārt, nozīmētu, ka, beidzoties ārkārtas situācijai un atsākoties mācībām, šie uzņēmumi arī spētu nodrošināt ēdināšanu mācību iestādēs.
Lai plašāk un precīzāk izklāstīt problēmas būtību, nozare arī lūdz organizēt tikšanos ar Ministru prezidentu un atbildīgajiem ministriem un ministriju pārstāvjiem.
Vēstuli valdībai un Saeimai ēdinātāju vārdā ir parakstījušas Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekles Silvija Miniča, Ingvilda Grosberga un Žanna Žukele, vēstuli ir parakstījis arī Latvijas lielākā izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmuma SIA Baltic Restaurants Latvia valdes loceklis Guntis Bredovskis.