IZM iesniegusi kopumā 24 jaunās politikas iniciatīvas, neskaitot ar administratīvās kapacitātes stiprināšanas pasākumiem saistītās.
Kā aģentūrai LETA atzina izglītības un zinātnes ministra padomniece komunikācijas jautājumos Una Ahuna-Ozola, savas prioritātes ministrija neplāno mainīt. "Pedagogu algas mums joprojām paliek pirmā prioritāte, tām seko sporta pedagogu algas un zinātnes bāzes finansējums, un uz to mēs turpināsim uzstāt," sacīja ministra padomniece.
Teju 10 miljonus latu ministrija prasa pedagogu motivācijas programmas īstenošanai - Vispārējās un profesionālās izglītības pedagogu motivācijas, atalgojuma un profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas sasaistes programmai.
Atsevišķi sporta pedagogu algu palielināšanai tiek prasīti 2,3 miljoni latu. Savukārt zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai nepieciešami 21,3 miljoni latu.
Finansiāli apjomīgākā IZM jaunās politikas iniciatīva ir mērāma 30,3 miljonu latu apmērā. Ministrija šādu summu vēlas ieguldīt studiju izmaksu koeficientu minimāli nepieciešamā apmēra nodrošināšanā kvalitatīva studiju procesa īstenošanai un akadēmiskā personāla zemāko mēneša darba algas likmju paaugstināšanai augstskolām un koledžām.
Citas apjomīgākās IZM jaunās politikas iniciatīvas ir Eiropas Sociālā fonda aizvietošana profesionālajā izglītībā, kam nepieciešami 6,2 miljoni latu, valsts budžeta dotācijas atjaunošana zinātniskās darbības attīstības nodrošinājumam augstskolās un koledžās - 5,6 miljoni latu, atbalsts pārejai uz pilnībā no valsts finansētām pilna laika doktorantūras studijām, kam prasīti 5,4 miljoni latu, kā arī vēl virkne iniciatīvu, kuru izmaksas mērāmās no 20 000 līdz četriem miljoniem latu.