IZM budžetā vēlējās papildus saņemt 147 miljonus eiro, bet budžeta projektā tai papildus ieplānoti 42 miljoni eiro. Pēc ministres vārdiem, ministrija ir gandarīta ar piešķirto summu, īpaši domājot par zinātnes bāzes palielinājumu un fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanu. Šai jomai papildus piešķirti 12,2 miljoni eiro, kas, ministres ieskatā, būs nozīmīgs atspēriens zinātnei.
Muižniece uzskata, ka papildu iegūtie līdzekļi ļaus veicināt augstākās izglītības pieejamību - tam plānoti papildu 6,176 miljoni eiro. Muižniece stāstīja, ka ar šo finansējumu tiks palielināts stipendiju skaits, bet to apmērs pieaudzis no 99,6 eiro līdz 140 eiro. Pieejams būs arī sociālais stipendiju fonds studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri var pretendēt uz stipendiju 160 eiro apmēra.
Muižniece ir pārliecināta, ka šis ieguldījums uzlabos augstākās izglītības pieejamību, samazinās studējošo atbirumu un uzlabos studējošo motivāciju.
Savukārt līdz 2026.gadam IZM no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) finansējuma augstākajā izglītībā un zinātnē investēs papildus 82,5 miljonus eiro.
Ministre atzīmēja, ka budžetā viena no galvenajām prioritātēm ir arī skolotāju zemākās algas likmes pieaugums. Šim mērķim IZM papildus veltīs 17,5 miljonus eiro, no kuriem pirmsskolas pedagogu minimālās algas likmes celšanai investēs 2,339 miljonus eiro un pedagogu darba grafika īstenošanai - 15,195 miljonus eiro. Pēc ministres paustā, nākamā gada septembrī pirmsskolas skolotāju minimālā darba samaksas likme pieaugs no 872 eiro līdz 942 eiro, bet pamata un vispārējās izglītības skolotājiem - no 830 eiro līdz 900 eiro.
Tāpat ministre izcēla ieguldījumus sportā, kur papildus ieguldīs 3 miljonus eiro. Sporta jomā plānots palielināt valsts sporta budžeta bāzes izdevumus un nodrošināt investīcijas valsts sporta bāzēm. Savukārt 2022.gadā 13,5 miljonus atvēlēs komandu sporta spēļu halles projektam.
Lai arī no iepriekš minētajām summām šī ir vismazākā, ministre pauda gandarījumu, ka papildus 754 380 eiro ieguldīs jaunatnē, līdz ar to finansējums uz vienu jaunieti pieaugs no 2,48 eiro līdz 5,74 eiro.
Saeimas deputāts Ilmārs Dūrītis (AP), tāpat kā vairākums deputātu, bija pateicīgs par ieguldījumu zinātnes bāzes finansējuma palielināšanā. Tomēr viņu bažīgu darīja tas, ka augstskolas pasniedzēju un pirmsskolas skolotāju atalgojuma likmes ļoti atšķiras. Politiķa ieskatā, šāda atšķirība nemotivēs akadēmiskajā vidē profesionāļu ataudzi. Savukārt Saeimas deputāte Janīna Kursīte-Pakule (NA) piebilda, ka skolotāju atalgojums ir "nepiedodami zems".
Dūrīša viedokli atbalstīja arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA). Arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka esošais IZM budžeta sadalījums "kādam piedāvā drupačas, bet kāds tiks pie maizes garozas". LIZDA vadītāja norādīja arī uz nevienlīdzību arī starp pirmsskolas un pamata, vispārējās izglītības līmeņa skolotāju algām.
LIZDA uzskata, ka šāda darba samaksas atšķirība veicinās vakanču skaitu palielināšanos.
Ministre apgalvoja, ka IZM "turpina darbu" pie šī jautājuma sakārtošanas. Muižniece piebilda, ka brīdī, kad nācās izšķirties par finansējuma sadalīšanu pēc piešķirtā budžeta, IZM lēma par labu zinātnei.
Savukārt skolotāju skaita palielināšanai tirgū uzmanību vērsa Saeimas deputāte, bijusī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, kura atgādināja, ka pēc 15.novembra varētu sekot skolotāju atlūgumu pieaugums. Līdz ar to Šuplinsku interesēja, kāpēc starp budžeta prioritātēm neredzēja Mācītspēks programmu.
Muižniece bijušai ministrei atgādināja, ka Mācītspēks bija divu gadu projekts un tā cikls ir noslēdzies. Lai domātu par ilgtermiņa risinājumiem skolotāju ataudzes nodrošināšanā, Muižniece aicināja izmantot augstskolu piedāvātās programmas. Muižnieces viedoklim piebiedrojās arī Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts, norādot, ka "skolotāju izglītībai ir jābūt augstskolās, nevis projektos un līderības kursos".
Kursītes-Pakules uzmanību vērsa investīcijas humanitārajās un sociālajās zinātnēs. Politiķe uzskata, ka šīs zinātnes nozares īpaši esot pierādījušas savu nozīmīgumu Covid-19 pandēmijas laikā. Saeimas deputāte norādīja, ka arī literatūras pētniecība ir "izkritusi" no atbalsta loka un nākotnē varētu būt problēmas ar jaunu speciālistu piesaisti.
IZM valsts sekretāra vietnieks un Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs politiķei skaidroja, ka humanitārās un sociālās zinātnes netiek atstātas bez finansējuma un arī tām tiek dota iespēja piedalīties valsts pētījumu programmās (VPP), piemēram, KM topošajā programmā, kurā varētu veidot pētījumus kultūras un literatūras zinātnē.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure izteica IZM kritiku, ka ministres prezentācijā nav manāms pedagogu darba samaksas finansējums vidējā termiņa budžetā, proti, neesot skaidrības, kas notiks ar skolotāju algām 2023. un 2024.gadā. IZM pārstāvji norādīja, ka oktobrī ministrija prezentēs valdībai vairākus variantus par skolotāju darba samaksas paaugstināšanu ne tikai nākamajam gadam, bet arī turpmāk.
LETA jau ziņoja, ka IZM no 2022.gada budžeta augstākās izglītības prioritārām vajadzībām papildus prasīs 70,95 miljonus eiro, iepriekš Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas sēdē informēja ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece politikas ieviešanas un monitoringa jomā Diāna Laipniece.
Viņa informēja, ka no pieprasītajiem 70,95 miljoniem eiro vissvarīgākā prioritāte ir zinātnes bāzes palielinānšana. Šim mērķim nākamajā budžetā ministrija prasīs 7,6 miljonus eiro. Savukārt 2023.gada budžetā iecerēts prasīt 15,2 miljonus eiro, bet 2024.gadā - 22,8 miljonus eiro.
Vislielākais budžeta pieprasījums no IZM ir akadēmiskā personāla minimālās atlīdzības likmju paaugstināšanai, šim mērķim kopumā prasot papildu 29,02 miljonus eiro. Savukārt 2023.gada budžetā iecerēts prasīt papildu 87,05 miljonus eiro un 2024.gadā - tikpat.