Kā šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja IZM Izglītības departamenta direktore Līga Buceniece, šobrīd strādā darba grupa, kas vērtē šos jautājumus, un plānots, ka aprīļa sākumā būšot gatavs jaunais pedagogu darba samaksas modelis.
Buceniece minēja, ka jaunajā modelī būs sabalansētas slodzes, kā arī aprēķini, cik tas maksā. Tāpat pavasarī IZM varēs pateikt, uz kādu slodzi lemts pāriet un kas ietilpst slodzē.
Viņa skaidroja, ka 10.decembrī plānota nākamā sanāksme, kur prezentēs aprēķinus, balstoties uz dalībnieku priekšlikumiem, un modelēs skolotāju slodzi skolā.
Viņa pieļāva, ka pēc jaunā gada IZM varētu informēt par pirmajiem darba grupas rezultātiem, kuros iekļautu arī pirmsskolas. Tāpat viņa atklāja, ka vēl gaidāma diskusija par pedagoga likmi, paredzot to 30, 36 vai 40 stundu apjomā. Mērķis ir salāgot bērnudārzu pedagogu slodzi ar skolās strādājošo pedagogu slodzi.
IZM apsver iespēju noteikt minimālo samaksu, ko pedagogam jāsamaksā par gatavošanos stundām.
Pēc Bucenieces paustā, pirmās no apspriestajām izmaiņām varētu ieviest 2021.gadā.
Šodien komisijā diskutēja par 10 248 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, kurā prasīts "novērst diskrimināciju pirmsskolas izglītības pedagogu nodarbinātībā". Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga skaidroja, ka šī nevienlīdzība skar ap 11 500 pirmsskolas pedagogu, un šis jautājums netiekot risināts vairāku gadu garumā.
Viņa minēja, ka jau 2018.gadā parakstu vākšanas kampaņā tika savākti 42 500 paraksti, kurus likumdevējs neņēma vērā, tāpēc šogad atkārtoti tika vākti paraksti.
Vanaga skaidroja, ka pirmsskolas pedagoga stundas starpība par zemāko likmi ir 1,65 eiro jeb 33%, salīdzinot ar pārējo pedagogu grupu. LIZDA ieskatā, diskriminācija saskatāma slodžu veidošanās principos, piemaksās pie jaunā satura realizācijas, tāpat darba apmērs arvien pieaug un brīvo vakanču skaits pirmsskolās pieaug.
LIZDA rosina veikt grozījumus Izglītības likumā līdz 2021.gada maijam un paredzēt no valsts budžeta nodrošināt daļēju darba samaksu pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem no 2021.gada 1.septembra. Līdz šim par pirmsskolas pedagogu atalgojumu atbildīgas ir pašvaldības.
Arodbiedrībā lūdz vismaz daļu segt no valsts budžeta, lai nodrošinātu zemākās darba algas likmes vienādošanu visiem pedagogiem, saprotot, ka arī pašvaldībām jau ir liels slogs.
Viedokli komisijas sēdē pauda arī Lielo pilsētu asociācijas pārstāve Gunta Auza, kura uzsvēra, ka Jelgavas pilsētā 2020.gadā pirmsskolas pedagoga atalgojuma likme ir 860 eiro, tomēr no nākamā gada 1.septembra to plāno kāpināt līdz 900 eiro.
Vienlaikus viņa uzsvēra, ka tas neatrisina situāciju ar skolotāju nodrošinājumu, jo šobrīd lielākā problēma esot skolotāju piesaistē. "Mēs būvējam jaunu bērnudārzu un būs 160 jaunas vietas. Vislielākās bažas šobrīd ir par to, kas strādās šai iestādē," teica Auza.
Viņa minēja, ka Jelgavas pilsētas gadījumā, dome nevar atļauties ieguldīt infrastruktūrā un attīstīt izglītības vidi kā cerēts, jo prioritāte pašlaik ir informāciju tehnoloģijas, skolotāju labsajūta un atalgojums.
Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens (JV) vaicāja, kāda Auzas ieskatā būtu objektīva samaksa, lai nebūtu šāds pirmsskolas pedagogu trūkums un varētu izvēlēties labākos, viņa atbildēja, ka pie 40 stundu slodzes tiem būtu jābūt ap 1000 eiro, ņemot vērā, ka skolās pedagogi par 30 stundu slodzi saņem 900 eiro.