Izmaiņas airBaltic vadībā varētu skart ne tikai Fliku

Galvenie kritēriji, kas tikšot ņemti vērā, izvēloties jauno "airBaltic" vadību, būšot starptautiskā pieredze un kompetence lielu uzņēmumu vadībā, kā arī zināšanas aviācijas sektorā. Kā zināms, Bondars ir vadījis lielu uzņēmumu - "Latvijas krājbanku", taču ar aviācijas nozari saistītajos uzņēmos viņš nav strādājis.Veicot izmaiņas "airBaltic" statūtos un akcionāru līgumā, galvenais būšot kontroles atgūšana pār kompāniju un pārliecība, ka ar ieguldītajiem līdzekļiem tiek nodrošināta kompānijas attīstība un caurspīdīga darbība, uzsvēra Matīss.Kā ziņots, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) norādījis, ka, ja Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" vadībā paliks Bertolts Fliks, valsts finansējumu uzņēmuma darbības stabilizēšanai nedos.Intervijā telekompānijas LNT raidījumam "900 sekundes" premjers sacīja, ka pašreizējā situācijā svarīgi esot, lai arī uzņēmuma mazākuma akcionārs būtu ieinteresēts uzņēmuma attīstībā. "Ja Fliks un otrs mazākuma akcionārs "Baltijas Aviācijas sistēmas" nepiekrīt valsts nosacījumiem, valsts nav gatava ieguldīt lidsabiedrībā līdzekļus, ņemot vērā iepriekšējo pieredzi ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu," skaidroja Dombrovskis.Gan Fliks, gan valdība ir vienisprātis, ka lidsabiedrības vadībā ir jābūt nozares profesionālim, taču atšķiras viedokļi, ka tas ir tieši Fliks."Tas, ka "airBaltic" joprojām ir dzīva un ir tik liela, ir, pateicoties profesionāļiem tās vadībā, politiķiem tajā nav vietas," raidījumam "900 sekundes" sacīja Fliks.Ja valsts piedalīsies "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanā, SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" būtu gatava atdot aviokompānijai īpašumtiesības uz zīmolu, sacīja Fliks. "Ja valsts piedalās kapitāla palielināšanā, mēs varētu iekļaut šādu nosacījumu," sacīja Fliks, norādot, ka zīmolam bez kompānijas nav nekādas vērtības.Dombrovskis uzskata, ka ir jāsāk "airBaltic" vadītāju pretendentu atlase. "Uz to atalgojumu, kādu saņem Fliks, varam sagaidīt labus kandidātus," uzskata premjers. "Tam obligāti nav jābūt no Latvijas, tas var būt arī starptautisks menedžeris."Uz jautājumu, kas notiek ar "airBaltic", ja mazākuma akcionāri nepiekrīt valdības nosacījumiem un valsts nepiekrīt ieguldīt naudu uzņēmumā, Dombrovskis konkrētu atbildi nesniedza. "Strādājam ticībā, ka mazākuma akcionāri piekritīs," sacīja premjers un piebilda, ka bez valsts atbalsta uzņēmumam iespējams arī bankrots.Jau ziņots, ka valdība vakar nolēma piedalīties Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" glābšanā, pēc valdības sēdes paziņoja satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).Konsultāciju kompānijai "Prudentia" divu nedēļu laikā ir jāizvērtē, kā valstij labāk piedalīties kompānijas tālākā attīstībā. "Prudentia" pētīšot divus scenārijus - valsts piedalās līdzvērtīgi kā otrs akcionārs, vai "valsts pilnībā piedalās visā kompānijas darbībā". Pēc valdības pārstāvju teiktā, pārdot "airBaltic" akcijas pašreizējā situācijā valstij nav ieteikuši konsultanti.Divu nedēļu laikā esot jāpanāk, ka tiek nomainīts līdzšinējais menedžments, tiek veikti grozījumi statūtos, tiek veiktas akcionāra līguma izmaiņas, lai valstij būtu lielāka ietekme uz lēmuma pieņemšanu, kā arī jāpanāk vienošanās, ka bāzes lidosta ir Rīgā.Otrs akcionārs arī tikšot aicināts mainīt lidsabiedrības vadību, lai būtu pilnīga pārliecība par to, kas notiek kompānijā un kāda ir tās tālākā attīstība. Ja partneris kādu no nosacījumiem nepiekritīs pildīt, valdība nevarēs pieņemt lēmumu.Par iespējamiem pārkāpumiem, nolaidību vai neizdarītiem vadības darbiem esot jālemj Tieslietu ministrijai ar Valsts kanceleju un sadarbībā ar Satiksmes ministriju (SM).Pēc valdības sēdes Dombrovskis norādīja, ka ir jāmeklē iespējamais finansējums, neizslēdzot iespēju uzņēmumu šajā nelabvēlīgajā situācijā atdot kādam trešajam akcionāram.Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2009.gada vasarā, kad valdība lēma par 15,6 miljonu latu ieguldīšanu "airBaltic" pamatkapitālā, toreizējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) skaidroja, ka pamatkapitālu izlemts palielināt, lai ieguldīto naudu novirzītu uzņēmuma attīstības projektiem, piemēram, jaunu lidmašīnu iegādei līzingā un kredītlīniju segšanai.Lēmums par pamatkapitāla palielināšanu tika pieņemts, pamatojoties uz Flika paustajām prognozēm, ka "airBaltic" peļņa 2009.gadā varētu sasniegt 12 miljonus latu, kas tiktu ieguldīti pamatkapitālā. Tāpat Flikam bija jāiesniedz valdībai uzņēmuma rīcības plāns.2009.gadā aviokompānijai izdevās strādāt ar 14 miljonu latu peļņu, tomēr Flikam piederošajai kompānijai SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" tika pārdots aviokompānijas zīmols un ar to saistītās preču zīmes, kas "airBaltic" 2009.gada auditētajā pārskatā novērtētas 13 miljonu eiro jeb 9,136 miljonu latu vērtībā. Pārdotas tika preču zīmes "airBaltic", "airBaltic.com", "airBaltic Travel.com", "airBaltic Hotels", "Baltic Miles" un "Baltic Taxi". Vēlāk "airBaltic" preču zīmes tika ieķīlātas."Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".