Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) noteikumu pārskatīšanu pamato ar drūmo statistiku - pēdējos gados aizvien pieaudzis negadījumu skaits ar velobraucēju un gājēju iesaisti. Pērn šādu negadījumu skaits audzis par 24% un kopumā fiksētas 72 sadursmes starp velobraucējiem un gājējiem, kurās ievainoti 67 gājēji un 12 velosipēdisti, bet viens riteņbraucējs gājis bojā. Tādēļ izmaiņu mērķis ir novirzīt velosipēdistus uz brauktuvi. Taču izņēmuma gadījumu, kad pa ietvi tomēr varēs braukt, ir tik daudz, ka nekādu kardinālu izmaiņu nebūs.
Pēc apdrošinātāju datiem, 85% no visiem negadījumiem, kuros iesaistīti velosipēdisti, notiek uz ietvēm. Tas nepārprotami norāda, kur ir problēma, Dienai stāsta Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks. Visbiežāk negadījumi ar velosipēdistiem notiek, automašīnām nogriežoties pa labi. Šoferis šādās reizēs nevar redzēt velosipēdistu, kurš brauc pa ietvi un grib šķērsot ielu, īpaši tad, ja starp ielu un ietvi ir krūmi, koki, kioski, reklāmas stabi vai citas lietas. Intervālu un distances neievērošana ir otra biežākā problēma, kur iesaistīti riteņbraucēji. Tomēr šie negadījumi notiek uz brauktuves, un risinājums var būt laba velo infrastruktūra. Trešajā vietā ir negadījumi, automašīnām izbraucot no blakus teritorijām vai pagalmiem, kur atkal nav iespējams redzēt riteņbraucēju, kurš brauc pa ietvi. Tādēļ, pēc ekspertu domām, jāievēro princips: ietve - iešanai, brauktuve - braukšanai, stāvvieta - stāvēšanai. Taču tas nenozīmē velosipēdistu novirzīšanu uz brauktuvēm ar varu - to apliecina arī CSDD.
Līdz ar to noteikumu projektā paredzēta virkne izņēmumu, kad velosipēdisti var braukt pa ietvi arī turpmāk. Pēc CSDD pārstāvju skaidrotā, riteņbraucēji droši varēs braukt pa ietvēm, piemēram, Kr. Valdemāra un A. Čaka ielā, jo tur ir intensīva satiksme un šaura brauktuve, kā rezultātā veidojas bīstamība. Braukt pa ietvēm varēs arī Miera, Matīsa un Kr. Barona ielā, jo bruģa dēļ uz brauktuves ir būtiski apgrūtināta velo kustība. Pēc šiem piemēriem gan nav grūti atrast analoģiskas situācijas citur Rīgā.
Attaisnojums būs arī meteoroloģiskie apstākļi un citas bīstamības, piemēram, slikts ceļa segums un bedres. Pa ietvi varēs turpināt braukt bērni līdz 12 gadu vecumam un pieaugušie, kuri šos bērnus pavada. Tāpat pietiekams pamatojums velosipēdistu braukšanai pa ietvi būs bailes braukt pa brauktuvi. CSDD pārstāvis Jānis Aizpors Dienai skaidro, ka velosipēdistam pašam jāpieņem lēmums, vai viņš jūtas pietiekami droši, lai brauktu pa ceļu blakus automašīnām. Nenoliedzami bīstamāka ir situācija, ja nedrošs riteņbraucējs brauc pa ceļu nekā lēnām pārvietojas pa ietvi.
Tupinot braukt pa ietvi, velosipēdistiem gan jāatceras, ka "gājēji ir karaļi", stingri uzsver CSDD. Tas arī ir viens no gaidāmo izmaiņu mērķiem - nostiprināt gājēju priekšroku uz ietves.
Visu žurnālistes Annas Bērziņas rakstu Izņēmuma gadījuma riteņbraucēji lasiet otrdienas, 5.maija, laikrakstā Diena!