Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +1 °C
Daļēji apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Izsmeltu kvotu dēļ atceļ krūts rekonstrukcijas operācijas vēzi uzveikušām sievietēm

Negaidīti atceltas 40 līdz šī gada beigām ieplānotās valsts apmaksātās krūts vēža rekonstruktīvās operācijas pacientēm, kam bija nepieciešams veikt rekonstrukcijas otro vai trešo etapu pēc mastektomijas, aģentūru LETA informēja pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse".

Operācijas tika atceltas sievietēm, kurām pilnībā noņemts krūts dziedzeris un nepieciešama audu espandera nomaiņa uz implantu vai otras krūts simetrizācija.

Latvijas Onkologu asociācijas valdes loceklis un Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs Jānis Eglītis informē, ka 2024.gads iezīmē skaudrāku situāciju operāciju apmaksāšanā, jo NVD brīdinājis programmas izpildītājus, ķirurgus par to operāciju nefinansēšanu, kas veiktas ārpus valsts noteikto kvotu apjoma.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā līdz gada beigām atceltas 22 operācijas, bet rindā uz rekonstrukciju otrajā vai trešajā etapā gaida 82 pacientes, informē "Onkoalianse".

Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Krūts ķirurģijas centrā līdz gada beigām atceltas 18 operācijas, bet rindā uz rekonstrukciju otrajā vai trešajā etapā gaida 67 pacientes. Tas nozīmē, ka nākamā gada kvotā jau aizņemtas 150 vietas, līdz ar to nepietiekamais finansējums tikai pieaugs.

"Onkoalianse" nosūtījusi vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Saeimas Onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupai, Veselības ministrijai un Nacionālajam veselības dienestam (NVD) ar prasību rast atbilstošu finansējumu valsts budžetā, lai nodrošinātu krūts rekonstrukcijas operācijas visām krūts vēža pacientēm.

Kā norāda vēstules autori, NVD atbilstoši reālajām vajadzībām būtu jāplāno 460-480 krūts rekonstruktīvās operācijas gadā, tam atvēlot atbilstošu finansējumu, nevis katru gadu jācīnās par operāciju apmaksu, kas veiktas ārpus valsts noteikto kvotu apjoma.

Vienas krūts rekonstrukcija vidēji valstij izmaksā ap 3000 eiro. Izmaksas būtiski pieaug, ja tiek izmantoti pašas pacientes audi, bet ir situācijas, kad cita veida rekonstrukcija nav iespējama, īpaši pacientēm, kas saņēmušas staru terapiju pēc mastektomijas.

Pēc apvienības sniegtās informācijas, vēl 149 pacientes ar tādu pašu diagnozi un situāciju gaida rindā uz operāciju 2025.gadā. Pacientes ir neziņā, vai pēc pirmā etapa viņas sagaidīs otro un trešo krūts rekonstrukcijas etapu, jo nav pārliecības par valsts finansējumu, vēstīja "Onkoalianse". Krūts dziedzeri atjauno jeb rekonstruē pakāpeniski divos trijos etapos, bieži visvairāk darba prasa otras krūts simetrizācija.

Biedrības ieskatā, finansējuma trūkuma dēļ pacientes, kas zaudējušas krūti, tiek netaisnīgi diskriminētas. Pacientēm, kuras tiek operētas gada sākumā, ir būtiski lielākas izredzes saņemt krūts dziedzera rekonstrukciju, turpretī sievietēm, kas saslimušas gada otrajā pusē, visticamāk, nepietiekamā finansējuma dēļ šādas iespējas nebūs, norāda Latvijas sieviešu biedrības " Vita" vadītāja Irīna Januma.

Kā atgādina "Onkoalianse", no 2022.gada ar onkoloģisko pacientu atbalsta biedrību aktīvu iesaisti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas, Saeimas Onkoloģijas atbalsta grupas deputātu un medicīnas profesionāļu atbalstu tika atjaunota un valstiski finansēta Krūts dziedzeru rekonstrukcijas programma krūts vēža pacientēm un augsta saslimstības riska indivīdiem.

Apvienība norāda, ka līdz šim visu etapu operācijas krūts vēža pacientēm kompensēja valsts, bet tagad "situācija ir apdraudēta".

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vinnēs tas, kurš nenokaitinās Trampu

Par Ukrainas miera sarunu perspektīvām Trampa laikmetā Agneses Margēvičas intervija ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru Tomu Rostoku.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas