Jābūt drosmīgiem pateikt – tā turpināt vairs nevarēs

Ko var izdarīt ar 50 eiro gadā?

Lielākā daļa Jelgavas novada ceļu ir sliktā stāvoklī un būtu jāatjauno, bet ar pašreizējo finansējumu tas nav iespējams – līdzekļu pietiek tikai ikdienas uzturēšanai, norāda novada pašvaldības vadītājs Ziedonis Caune. Novadā kopumā ir 71 tilts un 915 kilometru  pašvaldības ceļu un ielu, tostarp – ar asfaltbetona segumu ap 131 kilometru, ar grants segumu ap 533 kilometriem un bez seguma ap 251 kilometru.

"Ik gadus ceļu uzturēšanā un neatliekamos remontos ieguldām visu valsts izsniegto mērķdotāciju – 790 000 eiro. Lai varētu runāt par pakāpenisku stāvokļa uzlabošanu, būtu nepieciešams desmitreiz vairāk. Ja savulaik nebūtu likvidēts autoceļu fonds, kurā iedzīvotāju maksājumi par degvielu veidotu uzkrājumu, Jelgavas novadam pašlaik būtu līdzekļi triju miljonu eiro apmērā. Turpretī tagad – ja izdalām valsts piešķirtos līdzekļus uz kvadrātkilometriem, sanāk, ka vienam kilometram jāatvēl 50 eiro. Ko var izdarīt par 50 eiro gan ziemā, gan vasarā?" retoriski jautā pašvaldības vadītājs un norāda, ka ceļu un tiltu stāvoklis ar katru gadu pasliktinās.

Galvenā problēma visiem ceļiem ir ūdens. Vasarās un ziemās ceļu stāvoklis vēl ir normāls. Taču pavasarī un rudenī, kad ir liels mitrums, ceļi nežūst, līdz ar to pārmitrinātajiem ceļiem nav nepieciešamās nestspējas. Lai problēmu novērstu, nepieciešami milzīgi ieguldījumi vispirms ūdens novadīšanai, pēc tam seguma atjaunošanai.

Neskatoties uz pieticīgajiem līdzekļiem, pašvaldība izstrādājusi ilgtermiņa darba plānu, kā pakāpeniski kaut no maziem sataupītiem uzkrājumiem katru gadu pa posmiem ceļus rekonstruēt. Pērn novadā izdevies atjaunot vairāku ielu asfalta virskārtu Valgundē, Līvbērzē un Glūdas pagastā. Šogad pašvaldība apstiprinājusi, ka 226 026 eiro izlietos ielu apgaismojuma un asfaltbetona seguma izbūvei Elejā, Glūdā, Jaunsvirlaukā, Platonē un Vircavā.

"Vissvarīgākais un ilgāk gaidītais darbs, kura realizācija sāksies jau šogad, ir plaša novada ceļu rekonstrukcija. Šis ir pirmais gads, kad pašvaldībai bija iespēja piesaistīt projektu līdzekļus ceļu sakārtošanai – līdz šim šāda iespēja bija pilsētu, bet ne lauku ceļiem. Zinot, ka šādas programmas īstenos, pašvaldība jau iepriekšējos gados tam gatavojās – esam vieni no pirmajiem, kuri iesniedza projektus, turklāt daļai no tiem esam guvuši apstiprinājumu, lai darbi varētu sākties jau šopavasar, tiklīdz to ļaus laikapstākļi. Kopumā divās programmās esam spējuši piesaistīt septiņus miljonus eiro, kas līdz 2020. gadam novada teritorijā mums ļaus sakārtot 17 ceļu posmus," stāsta Caune.

Kaut arī projektu atbalsta programmas ir devušas iespēju pašvaldībām iegūt līdzekļus ceļu rekonstrukcijai, tās vienlaikus paredz striktus kritērijus, kādu ceļu rekonstrukcijai līdzekļus piešķirs. "Tā ir arī atbilde uz jautājumu, vai pašvaldība brīvi varēja izraudzīties, kurus ceļu labot, – diemžēl ne," norāda Jelgavas novada vadītājs.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas administrētajā programmā varēja pieteikt projektus to ceļu rekonstrukcijai, kas sekmētu uzņēmējdarbības attīstību noteiktā vietā un radītu jaunas darbvietas. Savukārt otru programmu administrē Lauku atbalsta dienests, un arī te bija virkne nosacījumu – iedzīvotāju skaits, kuri izmanto ceļu, uzņēmumu skaits, kuri ceļu izmanto uzņēmējdarbības vajadzībām, lauksaimniecības zemju platība, kuru piekļūšanai nepieciešams ceļš, vai pie ceļa atrodas lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes objekti. Šīs programmas nosacījums – naudu piešķir tikai grants seguma ceļu atjaunošanai –, līdz ar to bija jāsabalansē novada vajadzības un projektu pieteikumu prasības. 

Esošais finansējums ir tikai 30 procentu no vajadzīgā

No visiem Ludzas novada pašvaldības autoceļiem 70 procentu ir apmierinošā stāvoklī, bet 30% ceļu stāvoklis ir slikts. Novada teritorijā esošo tiltu stāvoklis kopumā ir apmierinošs, taču noteikti nepieciešams veikt remontdarbus, lai tos saglabātu vismaz pašreizējā kvalitātē, norāda  Ludzas novada pašvaldības inženierkomunikāciju speciālists Arturs Isakovičs.

Lielākā problēma ir tā, ka pašvaldības autoceļi būvēti galvenokārt PSRS laikā un jau sākotnēji bija paredzēti ar daudz mazāku nestspēju. "Tā laika ceļu konstruktīvais risinājums neatbilst šobrīd spēkā esošajiem normatīviem un nestspējai. Mūsdienās tiek izmantota tehnika ar daudz lielāku kravas nestspēju, līdz ar to arī autoceļu nolietojums neļauj tos pilnā apmērā izmantot pavasara un rudens šķīdoņa laikā, nebojājot tos," norāda speciālists un piebilst, ka Ludzas novadā autoceļu kopgarums ir 472 kilometri, no kuriem tikai seši kilometri ir ar tā saukto melno jeb asfaltbetona segumu, 315 kilometru – ar grants segumu, savukārt 151 kilometrs ceļu ir bez seguma.

"Lai Ludzas novada pašvaldības ceļi būtu labā kvalitātē, praktiski visiem ir jāveic seguma atjaunošana, dažviet – arī pilnas konstruktīvās kārtas izbūve, un to ir iespējams realizēt tikai pietiekama finansējuma gadījumā. Faktiski finansējuma trūkums ir lielākā autoceļu uzturēšanas problēma," pauž Isakovičs. Lai to atrisinātu, Ludzas novada pašvaldība iesaistās dažādos Eiropas Savienības struktūrfondu projektos, taču to ietvaros iegūstamais līdzfinansējums diemžēl arī nav pietiekams, lai nepieciešamajā apjomā nodrošinātu ceļu uzturēšanas un atjaunošanas darbus.

Ņemot vērā, ka tieši autoceļi ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem uzņēmējdarbības attīstībai, kas reizē ietekmē arī sociālo situāciju konkrētajā vietā, sliktu autoceļu stāvokļa dēļ lauku teritorijā uzņēmējdarbībai nepieciešamais darbaspēks spiests pārcelties dzīvot uz lielākām pilsētām, rezultātā arī uzņēmējdarbība galvenokārt tiek koncentrēta pie pilsētām, kur ir iespējams izmantot autoceļu infrastruktūru visu gadu neatkarīgi no laikapstākļiem un attiecīgi arī ir pieejams nepieciešamais darbaspēks, skaidro Ludzas pašvaldības pārstāvis.

"Sliktais ceļu stāvoklis, it īpaši pavasarī un rudenī, lielā mērā negatīvi ietekmē vēlmi dzīvot lauku teritorijā. Tas arī ir viens no faktoriem, kura dēļ daudzviet agrāk diezgan blīvi apdzīvotajos ciemos tagad ir tikai tukšas mājas.

Cilvēki jau ir noguruši gaidīt, kamēr valsts sāks domāt par attālākajās lauku teritorijās dzīvojošiem, un pārceļas uz dzīvi pilsētās,

situāciju novadā raksturo Isakovičs.

Vienlaikus viņš norāda, ka šogad Ludzas novada pašvaldība, iespēju robežās piesaistot ES finansējumu, atjaunos ceļa posmus vairākos pagastos, lai nodrošinātu lauku uzņēmējiem un vietējiem iedzīvotājiem to izmantošanu neatkarīgi no laikapstākļiem.

"Nākamo trīs gadu laikā, ja valsts nepalielinās finansējumu autoceļu uzturēšanai, uzlabot ceļu stāvokli nebūs iespējams. Ludzas novada pašvaldība spējīga atvēlēt tādu finansējumu, cik valsts piešķir. Un tas ir aptuveni 30% no summas, kas būtu nepieciešama, lai varētu ne tikai uzturēt, bet arī plānot nopietnākus ceļu un tiltu remontus," pauž Isakovičs. 

Ceļi nemitīgi raud pēc pārbūves

Ceļi ir visvājākais posms visā valstī. Ogres novadā, vispārīgi raksturojot, var teikt, ka ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī un nemitīgi raud pēc pamatīgas pārbūves, – situāciju raksturo Ogres novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Nikolajs Sapožņikovs un piebilst, ka pašvaldība izmanto katru iespēju, lai ceļu stāvokli uzlabotu, – cik to ļauj budžets –, bet rocība ir pārāk maza, lai aptvertu neaptveramo. Ogres novadā pašvaldības autoceļu kopējais garums ir 703 kilometri, bet tikai 15,3 kilometri no tiem ir ar asfalta segumu.

Kopumā ceļi ir izbraucami, taču grants ceļu segums ir tik plāns, ka daudzviet pat nav ko greiderēt. Sapožņikovs pauž, ka novada autoceļu neapmierinošās kvalitātes pamatā līdzīgi kā citur ir pārāk mazais finansējums. Valsts piešķirtais finansējums pašvaldības ceļu uzturēšanai ir nepietiekams, tāpēc nav iespējams nodrošināt pat ikdienas uzturēšanas darbus. Satiksmes infrastruktūras sakārtošanai novadā pašvaldība izmanto budžeta līdzekļus, piesaista kredītresursus un investīcijas.

"Problēma ir arī hidrotehnisko būvju stāvoklis atsevišķās novada teritorijās – grāvji gar ceļiem, caurtekas, meliorācijas sistēmas – to stāvoklis daudzviet ir neapmierinošs un veicina ceļu seguma bojāšanos, īpaši sniega kušanas un stipru nokrišņu laikā, kad būtiski pasliktinās satiksmes drošība uz ceļiem un kvalitāte. Pēdējo divu gadu laikā pašvaldība pastiprinātu uzmanību pievērš meliorācijas sistēmu sakārtošanai, lai nodrošinātu ūdens noteci no ceļiem, arī caurteku tīrīšana un nomaiņa tiek veikta, tāpat krūmu likvidēšana ceļmalās," stāsta Sapožņikovs.

Grants segas atjaunošana notiek, taču nepietiekami. Ceļu remontdarbus lētāk var veikt pagastos, kuros ir grants karjeri, piemēram, Madlienas pagastā. Tāpēc pašvaldība šobrīd veic novada teritorijā esošo pašvaldībai piederošo grants karjeru ekspertīzi Suntažu un Ogresgala pagastā, lai atjaunotu to darbību un vietējos grants resursus izmantotu pašvaldības ceļu remontam.

Pašvaldības pārstāvis atzīst, ka ceļu jau tā bēdīgo stāvokli pasliktina arī neapzinīgi smagās tehnikas vadītāji. "Tādu kliedzošu gadījumu nav, taču zināmas problēmas un atsevišķi gadījumi pastāv. Sevišķi šķīdoņa laikā dažviet ceļus pamatīgi pabojā smagā mežistrādes tehnika, piemēram, 2015. un 2016. gadā par to sūdzējās Meņģeles pagasta iedzīvotāji. Tādēļ pagastu pārvaldēm vairāk jāseko līdzi mežistrādes darbiem un pašvaldības ceļu izmantošanai šajā procesā, prasot atbildību no tiem, kas ceļu sabojā, – katram, arī pašvaldībai, savi īpašumi jāsargā," akcentē Sapožņikovs.

Lūgts prognozēt situāciju nākamajos gados, viņš norāda, ka darbi ceļu stāvokļa uzlabošanai tiek veikti ik gadu, izmantojot katru iespēju iegūt papildu finansējumu. Uzlabojums noteikti būs, tomēr ne tik straujš, kā vajadzētu. "Patiesībā, ņemot vērā ceļu slikto stāvokli, var teikt, ka skrienam pakaļ tam, kas jau ir sabrucis," viņš skaidro.

Sapožņikovs informē, ka Ogres novada budžetā ekonomiskās darbības kategorijā izdevumu lielākais īpatsvars ir sadaļā Autotransports, piemēram, 2017. gadā tas ir 74,9 procenti jeb 8 197†527 eiro, no tiem ceļu būvniecībai un remontam ieplānoti 3 348 158 eiro, tostarp pašvaldības grants ceļu posmu pārbūvei pagastos 2 699 216 eiro (Lauku atbalsta dienesta projekts). "Tik liels finansējums pagastu ceļiem līdz šim nav bijis. Tomēr, lai ar visiem ceļiem daudzmaz tiktu galā, pašvaldības budžetā būtu vajadzīgs vismaz piecreiz lielāks finansējums ik gadu," viņš rezumē.

Vēlmes jāsabalansē ar iespējām

Iemesls jau ilgstošajai problēmai ar valsts autoceļu kvalitāti ir ne tikai nepieciešamā finansējuma trūkums, bet arī politiķu un ierēdņu bailes uzdrošināties paskatīties uz šo situāciju reāli un atklāti runāt par to ar sabiedrību – ar saviem vēlētājiem –, norāda uzņēmējs, investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Uzņēmējs, kurš mēdz paust īpaši skarbus viedokļus par valsts nākotni, uzskata, ka politiķi cenšas izvairīties atklāti atzīt, ka visu autoceļu uzturēšanai līdzekļu nepietiek ne tagad, ne tie būs arī nākotnē, jo baidās no sabiedrības negatīvās reakcijas vēlēšanu dienā. 

Kādreiz mēs dzīvojām PSRS, kur viss notika uz pavisam citiem principiem, kur salīdzinoši mazu lomu spēlēja ekonomikas loģika. Tajā laikā daļa lēmumu – sevišķi par autoceļu tīkla veidošanu un uzturēšanu – tika pieņemti, ņemot vērā militārās jomas vajadzības. Taču mēs gribējām dzīvot labākā, brīvā valstī.

"Šobrīd ekonomikas struktūra ir būtiski mainījusies un mēs varam dzīvot tā, kā pašreizējā situācijā varam atļauties," pauž Rungainis un piebilst, ka šodien ekonomiskā aktivitāte pārsvarā ir koncentrēta ap lielajām pilsētām, tajā pašā laikā laukos notiekošās uzņēmējdarbības pienesums kopējā tautsaimniecībā ir samērā mazs, lai gan, protams, ne mazāk svarīgs.

"Eiropas mērogā Latvija patiesībā ir liela valsts, kurā būtu jādzīvo padsmit miljoniem cilvēku, lai spētu nodrošināt vienmērīgu visas valsts ekonomikas attīstību un visu tai nepieciešamo infrastruktūru. Taču pašreizējā demogrāfiskā situācija ir pavisam pretēja. Ja mēs salīdzinām ar Vāciju, tur vienam cilvēkam ir jāuztur aptuveni četras reizes mazāks ceļa posms nekā Latvijā, bet, rēķinot tālāk, – Latvijā IKP uz vienu iedzīvotāju ir 2,5 reizes mazāks nekā Vācijā. Reāli finanšu izteiksmē tas nozīmē, ka Latvijā vienam cilvēkam noteikta ceļa posma uzturēšana izmaksā septiņas reizes dārgāk nekā Vācijā," skaidro uzņēmējs. Viņš arī uzsver, ka šobrīd ceļu tīkla uzturēšana lielā mērā tiek finansēta ar ES fondu palīdzību, taču, ņemot vērā, ka drīz šis finansējums vairs nebūs pieejams, tik un tā valdībai agri vai vēlu būs jāpieņem drosmīgs lēmums, kurus ceļus turpināt uzturēt, bet kurus vairs ne.

"Es neesmu ceļu eksperts un neņemos spriest par tehniskajām niansēm, bet esmu ekonomists un uzņēmējs. Man ir arī bizness reģionā, laukos dzīvo mani radi, un man ir īpašums 100 kilometru attālumā no Rīgas, – es labi izprotu lauku situāciju. Tomēr uzskatu, ka diemžēl nav nekāda ekonomiska pamatojuma uzturēt ceļus tur, kur neviens nedzīvo vai drīz neviens vairs nedzīvos," pauž Rungainis.

Viņš uzsver Eiropas attīstītajās valstīs novēroto, ka ceļu uzturēšana un tehniskie parametri nereti ir daudz zemāki kā Latvijā, tostarp arī ceļu platums ir mazāks, kas attiecīgi prasa mazākus līdzekļus to uzturēšanai. "Turklāt, piemēram, Vācijā un Šveicē, kuras ir nesalīdzināmi turīgākas nekā Latvija, tieši ekonomisku apsvērumu dēļ tiek slēgti veseli ciemati. Cilvēki pārceļas uz ekonomiski aktīvajiem centriem. Varbūt arī mums būtu vērts par to domāt. Tas nenozīmē uzreiz ar galvu skriet sienā un pieņemt kardinālus lēmumus. Taču ir jāsāk par to diskutēt, vērtēt kontekstā ar izglītību, veselību, reģionālo reformu. Politiķiem ir jābeidz mānīt sevi un cilvēkus un skaidri jāpasaka – šādu ceļu tīklu mēs nevaram atļauties uzturēt," uzskata uzņēmējs.