Pērnā gada decembrī Parīzē 195 valstis pieņēma jaunu vispārēju, juridiski saistošu pasaules mēroga vienošanos klimata jomā, savukārt Eiropas Komisijā notiek darbs pie Eiropas Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) samazināšanas politikas plāna, kā arī jauna SEG uzskaites modeļa izstrādes zemes sektorā pēc 2020. gada. Ja Latvijas atbildīgās iestādes, zinātnieki, politiķi un arī Eiroparlamenta deputāti nespēs panākt Latvijai labvēlīgus nosacījumus attiecībā uz SEG samazināšanas mērķiem un uzstādījumiem, tad Latvijas tālāka ekonomiskā izaugsme samērā strauji augošajai lauksaimniecībai un meža nozarei būs apgrūtināta, sliktākajā scenārijā – pat atsviesta daudzus gadus tālā pagātnē. Pēc Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora Kristapa Klausa sacītā, Latvijas amatpersonām ir jāspēj salikt un saredzēt kopainā puzli, kura sastāv no klimata izmaiņas, atjaunojamās enerģētikas un energoefektivitāti regulējošiem mērķiem, direktīvām un regulām. Lielākais izaicinājums ir tajā, ka šie mērķi un instrumenti ieviešanā dažkārt ir pretrunīgi, bet kopumā Latvijas tautsaimniecības attīstību bremzējoši.To, ka šobrīd pielietotā metodiskā pieeja SEG emisijas uzskaitē nav īsti pareiza, apliecina arī Zemkopības ministrijas Meža resursu departamenta direktora Arvīda Ozola uzskaitītie piemēri. Proti, Latvija ir liels atjaunojamās enerģijas - koksnes granulu un brikešu eksportētājs, tādējādi dodot būtisku ieguldījumu fosilo energoresursu patēriņa samazināšanā, taču pēc jaunās iespējamās SEG emisijas aprēķina metodikas viss eksporta apmērs tiks ieskaitīts Latvijas SEG emisijā, bet tām valstīm, kurās šo Latvijas produktu patērēs, to ieskaitīs atjaunojamo enerģētikas mērķu sasniegšanā. Līdzīgi absurda situācija ir arī citās nozarēs, piemēram, kūdras ieguvē un eksportā dārzkopības vajadzībām.Visu rakstu lasiet laikraksta _Dienas Bizness _trešdienas, 6.aprīļa, numurā!
Jāizcīna smagas kaujas Briselē, lai neiekristu emisiju politikas slazdā
Eiropas Savienības (ES) vēlme samazināt siltumnīcu efekta gāzu emisiju var kļūt par ekonomisko bremzi, kas īpaši sāpīgi skartu rūpniecību, lauksaimniekus un meža nozari. Lai no tā izbēgtu, Latvijai būs jāizcīna smagas kaujas Briselē, vēsta laikraksts Dienas Bizness.Tāds ir secinājums pēc Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes, kurā tika vērtēta Latvijas perspektīva – iespējas un ierobežojumi – klimata pārmaiņu politiskajā mērcē.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.