Patlaban ļoti ticams, ka iedzīvotāji līdz šī gada beigām maksās par elektrību kā līdz šim - par pirmajām 1200 patērētajām kilovatstundām pēc Starta tarifa, bet, pārsniedzot šo apjomu, - pēc Pamata tarifa, jo Saeima gatavojas teikt galavārdu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un, visticamāk, atliks elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām līdz 2015. gada 1. janvārim. Ja tirgus tiktu atvērts jau no 1. aprīļa, daudziem iedzīvotājiem šogad būtu jārēķinās ar augstāku elektrības cenu, liecina enerģētikas nozares pārstāvju aprēķini. Savukārt Ekonomikas ministrijas definētie tirgus atvēršanas mērķi - "rosināt konkurenci elektroenerģijas tirdzniecībā un veicināt elektroenerģijas tirdzniecību par konkurētspējīgām cenām" - patlaban šķiet visai utopiski.
Gan politologi, gan ekonomisti atzīst, ka par iemeslu elektroenerģijas tirgus liberalizācijas atlikšanai līdz nākamā gada sākumam var uzskatīt rudenī gaidāmo Saeimas vēlēšanu tuvumu, jo elektroenerģijas cenu kāpums varētu radīt spriedzi sabiedrībā un mazināt pie varas esošo politisko spēku izredzes vēlēšanās. To, ka politiķu vēlme atlikt elektroenerģijas tirgus liberalizāciju saistīta ar vēlēšanu tuvumu, medijiem sacīja arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Enerģētikas nozares eksperti gan vērš uzmanību arī uz to, ka tirgus pilnīgai atvēršanai Latvija pagaidām sagatavojusies vāji. Pirmkārt, tāpēc, ka tehniskās iespējas piegādāt elektroenerģiju no citām valstīm un tādā veidā radīt reālu konkurenci tirgū ir ierobežotas. To nenoliedz arī politiķi. Gan Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), gan pašreizējais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija), gan kādreizējais ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) atzīst, ka elektroenerģijas tirgus atvēršana pagaidām būtu vairāk teorētiska, jo praktiski spēcīga tirgotāju konkurence nemaz nevar izveidoties. "Reālu konkurenci mēs varam sagaidīt ne ātrāk kā 2016. gadā, kad varētu būt izbūvēti starpsavienojumi ar Lietuvu. Savukārt labāki starpsavienojumi ar Igauniju varētu būt izbūvēti 2020. gadā," skaidro Dombrovskis.
Otrkārt, par to, ka sagatavošanās elektroenerģijas tirgus atvēršanai mājsaimniecībām pagaidām veikta nepilnīgi, liecina fakts, ka nav detalizēti izstrādāta sistēma, kā pēc tirgus atvēršanas kompensēt elektrības cenu kāpumu trūcīgākajai sabiedrības daļai. Straujuma marta sākumā telekanālam LNT atklāti atzina, ka viņas valdība saņēmusi mantojumā nesakārtotu kompensāciju mehānismu.
Visu Magdas Riekstiņas rakstu "Iedzīvotājus baro tikai ar skaļiem solījumiem" lasiet ceturtdienas, 13.marta, laikrakstā Diena!