AirBaltic privātais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas (BAS pieder 47,2% airBaltic akciju) pēc vairākiem sarunu raundiem pagājušās nedēļas nogalē tomēr piekrita pildīt prasības, ko valdība augustā izvirzīja airBaltic glābšanai. Abu pušu juristi nedēļas nogalē un vakar vēl turpināja saskaņot virkni detaļu, kas skar gan airBaltic finansēšanu, gan pārmaiņas, kas saistītas ar valdības prasību izpildi. Paredzams, ka uzņēmuma pamatkapitālā valsts (pieder 52,6% akciju) ieguldījums varētu būt ap 30 miljoniem latu, līdzīgu summu ieguldītu arī BAS.
Kamēr visas vienošanās detaļas nav saskaņotas, pastāv arī versija par jaunas nacionālās aviosabiedrības izveidi.
«Laikam saprata, ka savādāk nevarēs,» Dienai sacīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss, atbildot uz jautājumu, kas pēkšņi mainījis BAS pozīciju. Aptuveni mēnesi ilga stīvēšanās starp airBaltic abiem akcionāriem - BAS pieprasīja ātru valdības izšķiršanos starp naudas ieguldīšanu vai savas daļas samazināšanu līdz 25%, bet valsts prasīja izpildīt virkni nosacījumu, lai varētu lemt par naudas ieguldīšanu aviokompānijā.
Vienošanās starp abiem akcionāriem paredz, ka tiks palielināts airBaltic pamatkapitāls (abi akcionāri ieguldīs proporcionālu naudas summu atbilstoši savam akciju skaitam), tiks nomainīts uzņēmuma vadītājs Bertolts Fliks, tiks paplašināta airBaltic valde (šobrīd ir tikai viens valdes loceklis - B. Fliks) un atjaunots jau ilgstoši paralizētās padomes darbs.
Paredzēts grozīt valstij neizdevīgo akcionāru līgumu, noteikt, ka lidosta Rīga paliks kā airBaltic bāzes lidosta. Vienošanās paredzot arī ārzonu firmu patieso labumu guvēju atklāšanu (viens no BAS līdzīpašniekiem reģistrēts Bahamu salās) un BAS meitasuzņēmumu konsolidāciju atpakaļ airBaltic, vēsta LETA. Attiecībām starp airBaltic un BAS īpašu uzmanību ir pievērsis valdības nolīgtais konsultants Prudentia, norādot uz finanšu plūsmām, kas eksistē starp abiem uzņēmumiem.
Plašāk lasiet laikraksta Diena otrdienas numurā!