Viņš arī pauda nepieciešamību aktīvi sadarboties ar uzņēmējiem un pilnvērtīgi uzturēt dabas datu bāzi, jo tā palīdz pieņemt reģionu attīstībai nozīmīgus lēmumus.
Taču, pirms ķerties klāt pārējiem darbiem, ir jāizvērtē iestādes esošās funkcijas, lai DAP savus resursus mazāk varētu koncentrēt uz "dokumentu bīdīšanu", bet vairāk - uz reālām darbībām, skaidroja Jātnieks.
Viņš pastāstīja, ka DAP patlaban ir sākusi diskusijas par iespējamo Gaiziņkalna projektu, kurā Latvijas valsts simtgades svinību gaitā tiktu veikta skatu torņa un citu objektu izveide.
Jātnieks pozitīvi vērtē DAP darbu iepriekšējās ģenerāldirektores Sandras Bērziņas vadībā un cer realizēt arī iepriekšējās vadītājas laikā ieplānotos darbus.
Gerhards pēc tikšanās ar Jātnieku atgādināja, ka DAP tika izveidota krīzes periodā ar mērķi centralizēt noteiktas kompetences, taču joprojām ir iespējas DAP darbības optimizācijai.
Gerhards atklāja, ka Jātnieks DAP ģenerāldirektora amatam tika izvēlēts tieši viņa iepriekšējās darba pieredzes un kompetences dēļ.
Kā ziņots, Jātnieks par jauno DAP ģenerāldirektoru tika izraudzīts konkursa kārtībā. Konkurss uz šo amatu norisinājās no 24.februāra līdz 15.martam.
Jātnieks DAP strādājis jau iepriekš - laika posmā no 2010. līdz 2011.gadam viņš pildīja Teiču dabas rezervāta direktora pienākumus, bet laikā no 2012. līdz 2013.gadam viņš DAP pildīja ģenerāldirektora vietnieka pienākumus. Savukārt laikā no 2013. līdz 2014.gadam Jātnieks pildīja Nodarbinātības valsts aģentūras Madonas nodaļas komisijas locekļa pienākumus.
Pirms Jātnieka DAP kopš 2013.gada jūnija vadīja Bērziņa, kura darba attiecības pēc pašas iniciatīvas personisku apsvērumu dēļ pārtrauca šā gada 27.janvārī.