Pagājušajā nedēļā prezentētajā jaunajā Latvijas Bankas 10 soļu programmā Latvijas kapitāla tirgus attīstībai viens no uzsvariem likts uz finanšu pratību – gan uzņēmumiem, piesaistot finansējumu, gan iedzīvotājiem, veicot ieguldījumus. Viens no argumentiem ir iedzīvotāju būtiskie uzkrājumi komercbankās, kad nauda tiek vienkārši turēta norēķinu kontos, kur to noēd inflācija, vai depozītos, kuru procentu likmes ir neizdevīgākas nekā valsts krājobligācijām, kam par labu spēlē arī kapitāla pieauguma nodokļa likme. Pērn decembrī mājsaimniecības banku norēķinu kontos turējušas 8,5 miljardus eiro un depozītos (un kontos ar brīdinājuma termiņu) vēl 2,4 miljardus eiro, liecina Latvijas Bankas dati. No vienas puses, 11 miljardi eiro Latvijas mērogam ir ļoti liela summa, kas netiek optimāli izmantota.
No otras puses, šī summa neizdalās vienmērīgi uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, bet gan koncentrējas noteiktā sabiedrības daļā. Piemēram, Citadele bankas dati (pagājušā gada jūlijā) liecina, ka 1% turīgāko iedzīvotāju pieder vairāk nekā 10% no uzkrājumiem, savukārt turīgākajiem 10% pieder vairāk nekā 80% no visiem noguldījumiem. Savukārt vairāk nekā pusei bankas aktīvo klientu kontā nav vairāk par 1000 eiro. Uzkrājumu sadalījums Latvijā ir ļoti nevienlīdzīgs, un tie iedzīvotāji, kuriem ir iespējas, neizmanto savu naudu papildu ienākumu gūšanai.
Ministru piemērs
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 20. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00