Jaunā izglītības pieeja pieprasa lielāku brīvību

Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvānsi Dienai norāda, ka tas būs liels izaicinājums pedagogiem. Viņa vadītajā skolā Zinību dienā tiks atklāts jauns dabaszinātņu un matemātikas korpuss, lai veicinātu jauniešu interesi par Latvijā un visā pasaulē tik nepieciešamajām jomām. Pie ergonomiskām – videi un cilvēkam draudzīgām – un plašām mācību telpām šogad tiks arī Striķu skola. Pedagogu kolektīvs sarunā ar Dienu smaidot atzīst, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas rīkotajām konferencēm un semināriem viņi diži gudrāki neatgriežas, jo kompetencēs balstīts un pašvadīts mācību process šeit ir ikdiena jau piecus gadus, kopš tiek īstenota Montesori pedagoģija. 
 

Bez rāmja, ar noteikumiem

Šogad Striķu sākumskolā (iepriekš pamatskola), kas pirms vairākiem gadiem mainoties paglābās no slēgšanas, mācīsies rekordliels skolēnu skaits – 110 bērnu, no tiem teju puse ir pirmsskolas vecumā. Šogad atvērta vēl viena bērndārznieku grupiņa. Montesori metode paredz, ka vienā saimē (grupā) kopā mācās triju vecumposmu bērni. Skolotāja Gita uzsver, ka bērni cits citam palīdz mācīties. Skolotāja Daina vēl piebilst, ka galvenais ir atmosfēra klasē un brīvība, ko dod Montesori pedagoģija. Proti, bērni nesēž solos, bet var brīvi pārvietoties telpā, bet skolotājs vada mācību procesu. Skolniece Anna Ķīseniece atzīst, ka tieši tas šajā skolā viņai ļoti patīk. "Ja būtu ietvars 40 minūšu ilga stunda un 10 minūšu starpbrīdis, nedomāju, ka tādā rāmī var ielikt Montesori pedagoģiju," norāda skolas direktore Daina Zandberga. 

Mācības skolā norit bez pārtraukuma līdz pusdienlaikam. Bērniem gan ir iespēja paņemt "vēderpauzi", iestiprinoties ar līdzpaņemtajām brokastīm. Arī tradicionālais skolas zvans, kas pērn bērnus sauca pusdienās un uz autobusu, šogad vairs neskanēs. "Ir taču pulkstenis pie sienas!" iesaucas direktore. Spalgais zvans tikšot atstāts kā relikvija – simbols Zinību dienai. Klasēs gan esot mazs zvaniņš, ar kuru pedagogs vai bērns var pievērst sev uzmanību vai brīdināt par pārāk lielu troksni. "Nevajag [zvanīt] kā govīm uz mājām," klusi skandinot, zvaniņu demonstrē Zandberga. Vecāki piebilst, ka šī skola no parastajām atšķiras ar to, ka bērnu klusums ir dabīgs, jo šeit bērns pavada dienu, nevis vienkārši spēlējoties, bet apgūstot dažādus materiālus. Bērniem šeit ir interesanti, bet, pārejot no bērnudārza posma uz obligāto apmācību vai pirmo klasi, nav pēkšņas sajūtas "ta-dā, jāsāk mācīties", stāsta Odrijas tētis Raimonds Mežiņš.
 

Jāļauj kļūdīties

Vienlaikus Zandberga norāda, ka "ir ļoti liela nesaderība starp skaistiem vārdiem no Izglītības un zinātnes ministrijas puses un reālo situāciju. Arī par projektu Skola 2030 ir uzburta skaista vīzija gluži kā komunisma cēlāju laikos, bet par to, kā reāli to izdarīt, jūs paši skolā domājiet". Uz konferencē uzdoto jautājumu, cik daudz laika vajadzīgs, lai sagatavotu jaunajai pieejai atbilstošu nodarbību, Zandberga saņēmusi atbildi, ka "nekas jau diži nemainās". "Kurā vēl sabiedrības sektorā cilvēkiem liek strādāt, par to nesamaksājot? Varbūt vēl medicīnā," viņa piebilst. Striķu sākumskolas pedagogi, kuri nule kā neklātienē pabeiguši otro sesiju ASV Montesori centrā, Dienai norāda, ka "savilkt vairākas mācības pie vienas tēmas" jāmācās nepārtraukti, bet Latvijas augstskolās jauno pieeju apgūt nevar. Vecāku padomes dvēsele Iveta Meiere atzīst: "Priecē, ka mums nav jādomā, kas tā tāda kompetenču pieeja ir, jo mēs varam strādāt tā, kā strādājam."