Pēc samērā ilgstoša neskaidrību perioda septembra beigās noslēdzās konkurss par jaunā cietuma kompleksa Liepājā projektēšanu, autoruzraudzību un būvniecību, un konkursa komisija par uzvarētāju atzina SIA Citrus Solutions.
Kā norādīts Tieslietu ministrijas mājaslapā, pretendentu iesniegtie piedāvājumi liecina, ka Citrus Solutions darbus piedāvā veikt kopumā par 128 845 529,87 eiro bez PVN, savukārt a/s UPB – par 141 488 743,90 eiro bez PVN. Paredzams, ka cietuma būvniecību īstenos 34 mēnešu laikā pēc līguma parakstīšanas. Sagaidāms, ka līdz ar jaunā cietuma ekspluatācijas uzsākšanu radīsies iespēja būtiski uzlabot ieslodzīto sadzīves apstākļus ieslodzījuma vietās Latvijā, par kuru neatbilstību normām Latvijai iepriekš izteikti pārmetumi gan no dažādām starptautiskām organizācijām, gan arī sūdzējušies, tostarp Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT), paši ieslodzītie.
Vienlaikus gan jācer, ka projekta īstenošana atkal netiks atlikta uz nezināmu laiku, ņemot vērā, ka par cietuma būvniecības iespējamu atlikšanu ir izteicies viens no jaunajā Saeimā ievēlēto partiju pārstāvjiem.
Risinās problēmas
Kā Dienai norādīja Tiesībsarga biroja pārstāvji, tiesībsargs regulāri saņem ieslodzīto iesniegumus par dažādiem ar soda/apcietinājumu izpildi saistītiem jautājumiem, tostarp par neatbilstošiem sadzīves apstākļiem. Iesniegumu skaits par neatbilstošiem sadzīves apstākļiem gadu no gada ir pakāpeniski samazinājies (tā, piemēram, 2022. gadā līdz 6. oktobrim ir saņemtas 18 sūdzības, 2021. gadā bija 27 šādi iesniegumi, 2020. gadā – 30, 2019. gadā – 35), kas ir saistīts ar to, ka tiesībsarga ieteikumu rezultātā ieslodzītās personas aktīvi izmanto valstī izstrādāto tiesību aizsardzības mehānismu un par iespējamo prettiesisko iestādes faktisko rīcību, nenodrošinot cilvēktiesībām atbilstošus apstākļus, pašas vēršas administratīvajās tiesās.
"Nešaubīgi jauna cietuma būvniecība palīdzēs risināt jau ilgstoši esošās problēmas, kas saistītas ar cilvēka cieņai atbilstošu apstākļu nodrošināšanu ieslodzītajiem. Tāpat tas ir būtisks faktors, lai veiksmīgi nodrošinātu efektīvu soda izpildi notiesātajiem, proti, soda izpildi, kas vērsta uz personas resocializāciju un reintegrāciju sabiedrībā un ļaus īstenot individuālu pieeju katram notiesātajam, tādējādi apzinot un mazinot riskus, kas bija iemesls noziedzīga nodarījuma izdarīšanai. Kā būtisks aspekts jāatzīmē esošajā cietumu infrastruktūrā lielas ietilpības kameras, kas ir ieslodzīto vidū pastāvošo vardarbību (fizisko un emocionālo) veicinošs apstāklis, kas savukārt var veicināt ieslodzīto vidū esošās hierarhiskās sistēmas pastāvēšanu. Jauna, mūsdienīga cietuma būvniecība ar nelielu ieslodzīto skaitu kamerās risinātu šo problēmu," uzsver Tiesībsarga biroja pārstāvji.
Vienlaikus eksperti norāda – būtiska loma ir arī ieslodzījuma vietu amatpersonām, proti, spējai konstatēt un novērst vardarbību ieslodzīto vidū un veikt pasākumus, lai izskaustu savstarpējās hierarhiskās attiecības. Tikai jaunā cietumu infrastruktūra neatrisinās visas problēmas, proti, ieslodzījumam ir nepieciešamas ne tikai ēkas, kas ir atbilstošas cilvēka cieņai, bet arī pietiekams, profesionāli sagatavots, no valsts puses finansiāli atbalstīts personāls, kurš apzinās sava darba nozīmīgumu ne tikai drošības nodrošināšanā ieslodzījuma vietā, bet arī šo personu resocializācijā un rehabilitācijā. Ar ieslodzījuma vietu darbinieku attieksmi var sasniegt vērā ņemamus rezultātus un radīt cilvēktiesībām un labas pārvaldības principam atbilstošu mikroklimatu cietumā. Tomēr vienas jaunas ieslodzījuma vietas būvniecība nenodrošinās visu ieslodzīto ievietošanu tajā, līdz ar to nepieciešams arī veikt pasākumus pārējās ieslodzījuma vietās esošo apstākļu uzlabošanā, akcentē Tiesībsarga birojā.
Mazāk sūdzību
Arī Ārlietu ministrijas (ĀM) Administratīvā direktora biroja Juridiskās direkcijas vadītāja Kristīne Līce, kura pārstāvējusi Latviju ECT prāvās, uzskata, ka jauna cietuma būvniecība un laba infrastruktūra atvieglos un vienkāršos valsts spēju nodrošināt minimālajām cilvēka cieņai pieņemamajām prasībām atbilstošus ieslodzījuma apstākļus. "Grūti teikt, vai tas mazinās sūdzību skaitu, taču, ja ir pietiekami lielas telpas, attiecīgi samazinās pārapdzīvotības problēma. Taču, cik man zināms, pēdējā laikā gan Latvijas cietumos šī problēma vairs nav tik aktuāla, jo arī sodu politika ir mainījusies no ieslodzījuma uz citiem soda veidiem," pauž K. Līce.
Arī viņa atzīmē, ka sūdzību skaits ECT ir samazinājies. "Pirmkārt, gribu tiešām uzteikt administratīvo tiesu lomu, cik tās rūpīgi un detalizēti vērtē šādas sūdzības, izmantojot arī ECT judikatūru un piešķirot kompensācijas, – tas ir ļāvis ECT pārliecināties, ka Latvijā ir efektīvs mehānisms, kā nacionālā līmenī izskatīt šādas sūdzības. Otrs – valsts ieguldījumi cietumu renovācijā, rekonstrukcijā un sadzīves apstākļu uzlabošanā," norāda ĀM pārstāve.
Precīzs sūdzību skaits, ar kurām ECT ir vērsušies Latvijas ieslodzītie, nav zināms, jo Latvijas puse par tām uzzina tikai tad, ja ECT sūdzībā saskata pamatu lietas ierosināšanai un prasa skaidrojumus no Latvijas.
"Kopumā ir aptuveni 50 lietu, par kurām ECT ir lūgusi Latvijas komentārus, tostarp sūdzības par sadzīves apstākļiem cietumos. No aptuveni 50 ECT izlemtajām lietām puse uz pusi ir lietas, kur ir konstatēts, vai valdība pati atzinusi pārkāpumus. Bet lielā daļā ECT sūdzības ir noraidījusi vai nu tādēļ, ka nav izsmelti nacionālie mehānismi – persona nav pienācīgi vērsusies nacionālajā tiesu sistēmā, vai arī ECT ir uzskatījusi, ka sūdzība ir ne pamatota," pauda K. Līce.
Kompensāciju apjoms, kas Latvijai bijis jāmaksā sūdzību iesniedzējiem atbilstoši ECT lemtajam, ir dažāds – sākot aptuveni no 4000 līdz nepilniem 12 tūkstošiem eiro. «Bet jāņem vērā, ka bieži sūdzības ir par vairāku tiesību pārkāpumiem, ne tikai par apstākļiem brīvības atņemšanas vietās. ECT nekad neizdala, cik par kuru pārkāpumu piespriests maksāt. Pēc maniem aprēķiniem, laika periodā no 2004. līdz 2017. gadam kopumā ECT piespriedusi samaksāt aptuveni 100 tūkstošus eiro. Nav daudz, bet nav arī maz,» norādīja K. Līce, piebilstot, ka šādas sūdzības nav tikai Latvijas īpatnība. "Šķiet, pilnīgi visu ES valstu ieslodzītie ir vērsušies ECT. Šādas tiesvedības ir normāla demokrātiskas valsts ikdiena – ja cilvēks ir nemierā ar to, kā valsts nodrošina viņam sadzīves un citus apstākļus ieslodzījuma vietā, jābūt mehānismam, kā šādas situācijas risināt," pauž ĀM pārstāve.