Pretējā gadījumā piecu gadu laikā būs jāsedz valstij visi rezidentūras apmācības izdevumi, atskaitot rezidenta algu.
Šie nosacījumi attieksies uz tiem cilvēkiem, kas rezidentūras studiju programmu sāks pēc noteikumu stāšanās spēkā.
"Uzskatu, ka Eiropas Savienības vienotais darba tirgus ir patiesa vērtība un viena no pamatbrīvībām, vienīgi Latvijas nodokļu maksātājs nevar atļauties neprasīt kompensāciju par būtībā citai valstij sagatavotu speciālistu," iepriekš šādi noteikumus komentēja veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS).
Vienlaikus noteikumi paredz, ka dažās pamatspecialitāšu rezidentūras programmās tiks piedāvāta iespēja daļu no studiju programmas apgūt daudzprofilu slimnīcās ārpus Rīgas, turklāt reģionālajās slimnīcās rezidenta mēnešalga būs vismaz par 30% lielāka par minimālo normatīvajos aktos noteikto. Šādas izmaiņas plānots ieviest, lai nodrošinātu ārstu vienmērīgu izvietojumu visā valsts teritorijā.
Noteikts arī rezidentūras finansējuma sadalījums starp augstskolu un ārstniecības iestādi, kurā norisinās apmācība. Paredzēts, ka ārstniecības iestāde, kas nodrošina apmācību, saņems ne mazāk kā 91% no kopējā finanšu līdzekļu apjoma, kas piešķirts rezidentu apmācībai. Šos līdzekļus izlietos, lai nodrošinātu atlīdzību rezidentam un ārstam, kura vadībā strādā rezidents, kā arī saistībā ar rezidentūras organizēšanu. Papildus arī noteikts, ka augstskolas rezidentūras programmas vadītājs ne retāk kā reizi pusgadā kopā ar rezidentu izvērtē programmas izpildes gaitu, nosaka problēmas un nepieciešamos uzlabojumus.
Lai nodrošinātu rezidentiem labākus prakses apstākļus, noteikts, ka pamatspecialitāšu rezidentūras programmās seši mēneši trīs gadu laikā jāpavada slimnīcu intensīvās terapijas vai uzņemšanas nodaļā, savukārt programmās, kurās rezidenti piedalās dežūrās slimnīcā, jādežūrē 792 stundas gadā.
Priekšlikumus noteikumiem izstrādājusi darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Veselības ministrijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, Latvijas Slimnīcu biedrības, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas, kā arī rezidenti no Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes.
Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji neatbalsta darba grupas piedāvāto rezidentūras finansēšanas modeli. Savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācija neatbalsta darba grupas piedāvātos priekšlikumus, ka persona vismaz trīs gadus piecu gadu periodā pēc rezidentūras beigšanas gūst ienākumus Latvijā un ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs no darba algas vai saimnieciskās darbības.
Kopumā noteikumu mērķis ir uzlabot esošo tiesisko regulējumu rezidentūras organizēšanā un finansēšanā, lai paaugstinātu rezidentu apmācības kvalitāti.
Kā informēja Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, veselības ministrs ir pārliecināts, ka pārmaiņas rezidentūras organizēšanā veicinās konkurenci gan starp universitātēm, gan slimnīcām Rīgā un reģionos un nākotnē nodrošinās apmācības kvalitātes paaugstināšanos, līdz ar to pacienti varēs ārstēties pie augsti kvalificētiem ārstiem.
"Arī valsts finansējums, kas ir paredzēts jauno speciālistu apmācībai, tiks novirzīts nepastarpināti šim mērķim, tādēļ aicinu gan topošos jaunos ārstus, gan mācībspēkus uz minētajām pārmaiņām raudzīties kā uz vienu ļoti nozīmīgu posmu tādas veselības aprūpes sistēmas radīšanā, kas motivētu jaunos ārstus palikt Latvijā, nevis doties darbā uz ārzemēm," sacīja Bārzdiņš.