Pēdējā laikā algu kāpums gada izteiksmē atrodas 7–9% robežās, un, tā kā ekonomika aug un pieprasījums pēc darbarokām kļūst lielāks, šobrīd nav iemesla domāt, ka iepriekšējās tendences attiecībā uz darba samaksas pārmaiņām varētu mainīties.
Turas labi
Šā gada sākumā ekonomikas eksperti izteica viedokli, ka jāsāk rēķināties ar to, ka mūsu valsts tautsaimniecības izaugsmes temps piebremzēsies, sevišķi vēl pēc tam, kad februārī sākās problēmas ar ABLV banku, kad atsevišķu ekspertu mutvārdi, sadzirdēti plašākās tautas masās, sāka raisīt viedokli par pirmskrīzes situāciju Latvijas ekonomikā.
Tomēr, ja paraugāmies uz ekonomikas atskaitēm, ir redzams, ka gan pirmais, gan otrais ceturksnis kopumā tika aizvadīts veiksmīgi un vismaz pagaidām šķiet, ka galvenais izaugsmi nobremzējošais faktors būs lēnīgais pieaugums apstrādes rūpniecībā, nevis nezināmas izcelsmes naudas aiziešana no Latvijas komercbankām. Kopumā šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts pieaudzis par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr pats ekonomiskās izaugsmes ātrums vienas darba dienas ietvaros ir nedaudz pieticīgāks. Pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni tas pieaudzis par 4,4%. Tādējādi faktiski varam secināt, ka visai iespaidīgā ekonomiskā izaugsme šā gada otrajā ceturksnī lielā mērā izdevusies, arī pateicoties tam, ka darba dienu skaits bijis lielāks nekā pērn šajā pašā laika periodā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 11. septembra, numurā! Ja turpmāk vēlaties Dienas publikācijas lasīt drukātā formātā, laikrakstu iespējams abonēt ŠEIT!
Hūgo Vācietis >no barikād vācietis
Es
Irlielāmērāticams