Jaunās māmiņas zināšanu trūkuma dēļ var izvēlēties bērnu ar krūti nebarot

Taču vērojama arī tendence, ka jaunajiem vecākiem trūkst informācijas un viņi kādā situācijā apjūk un izlemj šo procesu pārtraukt, pirmdien lasāms laikrakstā Diena.Vairāk nekā puseKā liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati, bērnu īpatsvars, kuri tiek baroti ar krūti līdz gada vecumam, Latvijā gadu no gada pieaug. Piemēram, 2010.gadā apmēram 22% bērnu līdz gada vecumam tika ēdināti ar krūti, bet 2014.gadā - jau 26%. Līdz sešu mēnešu vecumam pērn ar krūti ēdināja 57% jaundzimušo, no kuriem apmēram 32% saņēma ekskluzīvo zīdīšanu, kas nozīmē, ka bērns uzturā saņem tikai mātes pienu. Kā Dienai norāda Latvijas Zīdīšanas veicināšanas konsultantu asociācijas valdes priekšsēdētāja Sandra Lase, statistika ir diezgan pozitīva un turpina uzlaboties. Arī salīdzinot pasaules mērogā, rādītāji ir labi.Īpašs progress šajā ziņā panākts pirms krīzes, kad vēl bija Sabiedrības veselības aģentūra, kurā izveidota Zīdīšanas veicināšanas komisija. Tāpat tajā laikā iedibināta kustība Mazuļiem draudzīgas slimnīcas, kas paredzēja papildu mācības personālam par zīdīšanu un iespēju apmācītajam personālam savas zināšanas nodot tālāk. Diemžēl pašlaik šī programma vairs nestrādā, jo trūcis iespēju uzturēt slimnīcu monitoringu, pārliecinoties, ka šo statusu var saglabāt. Pēc krīzes arī apstājusies komisijas un aģentūras darbība, un, lai gan daļu funkciju pārņēma Veselības ministrija, darbs šajā ziņā nav pietiekams, uzskata Lase.Pietrūkst informācijasLai gan, no vienas puses, ēdināšana ar krūti ir dabisks process un tam tā būtu jānotiek, no otras puses, ja parunā ar mātēm, redzams, ka šajā ziņā ir ļoti daudzas problēmas, stāsta Lase. Piemēram, bieži mammām it kā pietrūkst piena, taču, pēc speciālistes domām, sievietēm nereti vienkārši tā liekas. Problēmas sagādā arī sāpīga zīdīšana sākumposmā, plaisu veidošanās, var būt piena sastrēgumi, no kā sievietes ļoti baidās, taču īstenībā tā ir ļoti vienkārša un viegli atrisināma problēma, tikai jāzina, ko darīt.Pirmo informāciju sieviete iegūst jau gaidībās, apmeklējot lekcijas, kursus, taču, ja sieviete to nav bijusi ieinteresēta darīt, palīdzība tiek saņemta dzemdību nodaļās. Lase uzsver, ka dzemdību nodaļās zīdīšana, protams, tiek atbalstīta, bet tur sieviete vidēji uzturas tikai trīs dienas un vairāk tiek rādītas praktiskās iemaņas, savukārt trūkst teorētiskā seguma. Turklāt nereti trūkst arī personāla, kas katrai jaunajai māmiņai var visu rūpīgi izstāstīt un parādīt. Lase arī zina stāstīt, ka nereti mammām piens sāk parādīties tikai trešajā dienā, bet tad sieviete jau dodas mājās un viņai trūkst atbalsta. "Ja sieviete iepriekš nezina, kā un kam ir jānotiek un kas ir vai nav normāli, viņai ir grūtāk. Es nesaku, ka obligāti jāiet kursos, arī internetā ir daudz rakstu, bet nereti tie ir pretrunīgi. Arī ģimenes ārsti dažreiz sniedz pretrunīgus ieteikumus. Ārstiem vienkārši dažreiz pietrūkst zināšanu, un tas arī ir viegli izskaidrojams, jo viņiem, iegūstot medicīnisko izglītību, par zīdīšanu pamatā runā vien astoņas stundas. Pediatra rezidentūrā tās ir 24 stundas, un tas ir ļoti maz," uzskata asociācijas vadītāja.Ir, kas palīdzRīgas Dzemdību nama pārstāve Jana Priedniece Dienai gan apliecina, ka ikvienai sievietei tiek palīdzēts, ja viņai šādu zināšanu trūkst. Turklāt darbojas arī Krūts ēdināšanas kabinets, kurā konsultācijas var saņemt gan zvanot, gan tiekoties klātienē. Dienai piezvanot uz norādīto numuru, atbild vecmāte un zīdīšanas konsultante Ilona Abarone un, lai gan viņa ir atgriezusies mājās no dežūras, norūpējusies prasa, kas noticis un kāda palīdzība nepieciešama. Interese par ēdināšanu ar krūti esot liela, un palīdzība tiek sniegta lielam skaitam jauno mammu, īpaši, ja tas ir pirmais bērns. Turklāt zvanot arī tēvi.Cita iespēja ir vērsties asociācijas organizētajā brīvprātīgajā kustībā, kurā darbojas speciāli apmācīti cilvēki - zīdīšanas konsultanti. Šāda prakse ir arī ārvalstīs, un Lase cer, ka uzlabosies sadarbība arī ar ārstiem un problēmu gadījumā viņi sievietes sūtīs pie šiem cilvēkiem.