Skanstes attīstības aģentūra cer turpmākajos mēnešos sagaidīt no pilsētas puses vīziju, kā tramvaja projektu īstenot jaunajos apstākļos, kad tam, visticamāk, nebūs pieejami līdzekļi pašreizējā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu plānošanas periodā. Arī pašvaldībā norāda, ka cerība par Skanstes tramvaja attīstību joprojām ir aktuāla un iesaistītie strādās, lai mēģinātu atrast citus finansēšanas avotus.
Zaudēta reputācija
Vanags Dienai atzīmē, ka Skanstes apkaime atrodas ļoti izdevīgā vietā un, veicot jau esošās investīcijas objektos, investori bija rēķinājušies ar to, ka atbilstoši pašvaldības un valsts deklarētajiem plāniem tiks veiktas publiskās investīcijas Skanstes apkaimes infrastruktūrā – primāri jaunajā tramvaja līnijā.
"Pēc tramvaja projekta iesaldēšanas, protams, pilsēta zaudē krietnu daļu reputācijas to cilvēku acīs, kuri saredz šīs pilsētas potenciālu un paļaujas uz sadarbību," saka Vanags.
Pēc viņa teiktā, investori ir "noticējuši iespējai Skansti savienot ar pilsētas vēsturisko centru, Centrālo staciju un nākotnē arī ar Rail Baltica un lidostu." Skanstes attīstības aģentūras ieskatā ir svarīgi turpināt tramvaja līnijas projektēšanas darbus un meklēt citus finanšu avotus projekta īstenošanai, jo tas ir nepieciešams pilsētas infrastruktūras attīstībai.
Pašvaldības uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) kapitāldaļu turētājs Rīgas domē (RD) vicemērs Vadims Baraņņiks (Saskaņa) Dienai uzsver, ka joprojām ir pārliecināts, ka Skanstes tramvaja līnija ir ļoti nozīmīga sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, tomēr pašvaldība projektu nevar attīstīt tikai par saviem līdzekļiem. "Es ceru, ka varēsim atrast līdzekļus, lai projektu varētu realizēt," viņš saka. Baraņņiks tomēr neprecizē, kādos virzienos finansējuma meklēšanai pašvaldība varētu raudzīties, taču neizslēdz, ka par ieguldīšanu projektā varētu runāt arī ar Skanstes apkaimes investoriem.
Pašlaik RS joprojām turpina esošo tramvaja sliežu pārbūves projektēšanu. Baraņņiks vēlreiz apliecina, ka RS labprātīgi neplāno apmaksāt projektā izlietotos līdzekļus, kurus pēc līguma izbeigšanas atpakaļ pieprasīja Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA).
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 23. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Lasita
Pareizi
Demokrāts