Savukārt, salīdzinot ar 2015.gada jūniju, elektroenerģijas patēriņš Latvijā auga par 1%.
Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem jūnijā Daugavas ūdenīgums bija 87% apmērā no mēneša normas, līdz ar to hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms turpināja samazināties - mēneša laikā kritums par 54%, bet gada laikā kāpums par 61%.
Termoelektrostacijas (TEC) uzrādīja būtisku saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugumu - pieaugums par 78%, bet, salīdzinot ar 2015.gada jūniju, kāpums par 82%. To varētu skaidrot ar gāzes cenas samazināšanos, par kuru informēja AS "Latvijas Gāze", kā arī ar Zviedrijas-Lietuvas starpsavienojuma NordBalt neplānotajiem atslēgumiem. Tā rezultātā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti saražoja 414 373 MWh, kas ir par 21% mazāk nekā šā gada maijā, bet salīdzinājumā ar 2015.gada jūniju ir palielinājums par 46%.
Imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur biržu Nord Pool Lietuvas tirdzniecības apgabalu. Importētās elektroenerģijas apjoms, kas tika importēts no trešajām valstīm, pieauga par 88% salīdzinājumā ar maiju un bija 154 737 MWh, bet salīdzinājumā ar 2015.gada jūniju - kāpums par 24%. Importētās elektroenerģijas apjoma pieaugums no trešajām valstīm daļēji skaidrojams ar to, ka starpsavienojums NordBalt nedarbojās 16 dienas, rezultātā elektroenerģijai, kas tika saražota trešajās valstīs bija iespēja konkurēt ar Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs saražoto elektroenerģiju.
Saskaņā ar "Nord Pool" informāciju Zviedrija caur "NordBalt" kabeli mēneša pārskata periodā eksportēja uz Lietuvu 180 933 MWh, no kurām 64% nonāca Polijā, bet atlikusī daļa, kas veidoja 65 305 MWh, - Lietuvā.