Viņš sacīja, ka labā ziņa ir tā, ka kopš 2014.gada mēs kā valsts esam fundamentāli un pakāpeniski palielinājuši gan budžeta apjomu aizsardzībai, gan aizsardzības spējas. Vienlaikus viņš norādīja, ka ir jāturpina stiprināt savu aizsardzību, un tas ir fakts, kas jāpieņem.
"Ņemot vērā nepieciešamību palielināt ieguldījumus aizsardzībā, ir jāpārskata esošo tēriņu lietderība valsts pārvaldē," teica politiķis.
Jurēvics atzinīgi vērtēja premjeres Evikas Siliņas (JV) aicinājumus Eiropas līderiem apsvērt deficīta izņēmumus, kas varētu būt saistīti ar aizsardzību.
Vaicāts, vai, ņemot vērā ierobežotos pieejamos līdzekļus, kaut kādā mērā nevajadzēs atgriezties pie sarunas par nodokļu, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa (PVN) celšanu, Jurēvics teica, ka pašlaik galvenais ir pārskatīt valsts budžeta tēriņu efektivitāti un pārdalīt līdzekļus par labu valsts aizsardzības spējām, tāpēc runas par iespējamu nodokļu celšanu esot pāragras.
Jau ziņots, ka visas trīs Baltijas valstis ir apņēmušās tuvākajos gados palielināt aizsardzības izdevumus līdz 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko pieprasījis ASV prezidents Donalds Tramps.
Igaunija, Latvija un Lietuva jau tagad aizsardzības izdevumiem atvēl vairāk nekā 3% no IKP. NATO mērķis pašlaik ir 2%, taču gaidāms, ka tas tiks paaugstināts šovasar gaidāmajā alianses samitā Hāgā.
NATO aplēses liecina, ka Igaunija pērn aizsardzībai atvēlējusi 3,43% no IKP, kas ir otrs lielākais aizsardzības budžets aliansē aiz Polijas, kas jau ir pārsniegusi 4%. ASV ir trešajā vietā ar 3,38% no IKP, kam seko Latvija, kas aizsardzībai pērn tērējusi 3,15% no IKP. Tālāk seko Grieķija un Lietuva ar attiecīgi 3,08% un 2,85% no IKP.