Eiropas Savienības (ES) valstu augstskolu reitingos Latvijas augstākās izglītības iestādes atpaliek no kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas augstskolām. Igaunijas prestižākā augstskola Tartu Universitāte ir ierindojusies pirmajā vietā starptautiskajā augstskolu reitingā, Viļņas Universitāte – 15. vietā, LU atrodas tikai 30. vietā, bet Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) – 40. vietā. ES dalībvalstu augstskolas un universitātes ir izvērtētas pēc noteiktiem kritērijiem, tajā skaitā studiju kvalitātes, zinātniskās darbības, citējamības, sadarbības ar industriju. Diena pēta, kas kopējs un atšķirīgs Latvijai ar Igauniju un Lietuvu augstskolu un universitāšu pārvaldības un darbības modelī.
Kaimiņiem cita pieeja
RTU rektors Leonīds Ribickis Dienai norāda, ka Baltijas valstu augstskolās atšķiras pārvaldības modeļi. "Latvijā universitātēm un augstskolām nav padomes. Augstākā lēmējvara ir Satversmes sapulce, kas ievēl rektoru un Senātu. Rektors kopā ar prorektoriem vada universitāti, kā arī deleģē dekāniem pienākumus vadīt fakultātes," stāsta Ribickis un piebilst, ka zināmā mērā augstskolas senātu var salīdzināt ar Latvijas parlamentu – ja attiecīgās augstskolas senāts pieņem normatīvos aktus un lēmumus, tie ir jāpilda gan studentiem, gan augstskolas mācībspēkiem. Rektoram un studentiem ir veto tiesības līdz kompromisa atrašanai. Ribickis skaidro, ka atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā pēdējos sešus gadus augstskolām ir publiski atvasinātās personas statuss, kas ir tāds pats kā pašvaldībām: "Tāpēc jau ilgu laiku pastāv jautājums, kāpēc pēc ievēlēšanas rektora amatā Ministru kabinetam ir jāapstiprina rektors. Pasaulē vairumā valstu tas nenotiek."
Līdz šim tikai divās Igaunijas augstskolās bija izveidotas padomes, kuru sastāvā ietilpst 11 biedri, no kuriem pieci pārstāv universitātes mācībspēkus, bet viens ir studējošo pārstāvis. Šogad septembrī gan spēkā stāsies likuma grozījumi, nosakot, ka šāds pārvaldes modelis tiks ieviests visās Igaunijas augstskolās. Igaunijā jaunieviestajā augstskolu pārvaldes modelī likums noteiks padomes sastāvu un piešķirtā finansējuma apmēru. Kā piemēru viņš min Tartu Universitāti, kur šāds likums tika pieņemts jau deviņdesmito gadu beigās – ja salīdzina ar Latvijas augstskolām, kurām ir trīs reizes lielāks studentu skaits, Tartu Universitātei ar mazāku studentu skaitu ir lielāks finansējums. "Līdz ar to pēdējos 20 gados bija iespējas attīstīt pētniecības kapacitāti un iekļūt dažu pasaules reitingu Top 300 skaitā," norāda Ribickis un piebilst, ka pirms četriem gadiem arī otra Igaunijas lielākā universitāte – Tallinas Tehniskā universitāte (Taltech) – piedzīvoja tādu pašu pārvaldības modeļa maiņu, kā rezultātā katru gadu nodrošināts pieaugošs finansējums, kas ir trīs reizes lielāks kā RTU.
Igaunijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Aire Koiks Dienai skaidro, ka galvenais finanšu instruments valsts universitātēm un profesionālās izglītības iestādēm ir darbības atbalsta finansējums, kas tiek piešķirts, pamatojoties uz attiecīgās augstākās izglītības iestādes darbības atbalsta finansēšanas modeli. "Šogad kopsummā augstākās izglītības iestādēm tika piešķirti 148 miljoni eiro, taču augstskolām ir arī citi finanšu resursu ieguves instrumenti – Augstskolu fondi, studentu pabalsti un stipendijas finansējumi, kas domāti augstskolu bibliotēku attīstībai, pētniecībai, pabalstiem doktorantiem, un finansējums no struktūrfondiem," stāsta Koiks. Lai saņemtu darbības atbalsta finansējumu, augstskolām ir jāslēdz administratīvs līgums ar ministriju – attiecīgā augstskola vienojas par atbildīgu finansējuma izlietojumu.
Koiks uzsver, ka augstskolu pienākums ir izlemt, kā valsts piešķirtais budžets tiks sadalīts starp studiju jomām un līmeņiem. Jau sešus gadus Igaunijā valsts finansēto studiju vietu skaits un budžeta vietu iedalījums netiek regulēts, taču ir daži izņēmumi, piemēram, 3000 doktorantūras studentu vietu sadalījums ir saskaņots ar universitātēm.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 20. augusta, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!