Savukārt Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks Dienai norādīja, ka šāds risinājums nozīmē to, ka faktiski no 17 Daugavpilī esošajām azartspēļu vietām reālitātē paliktu tikai viena – triju zvaigžņu viesnīcā. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija (IAUI) pauž bažas, ka šāds kardināls risinājums neatrisinās pašreizējās problēmas ar azartspēļu atkarību un sabiedrības drošību.
Vadoties pēc LSBA apkopotajiem statistikas datiem, pašlaik Latvijā ir 315 azartspēļu vietu, savukārt Igaunijā – 63, bet Lietuvā – 391. Atšķirībā no Latvijas gan Igaunijā, gan Lietuvā jau vairākus gadus darbojas no azartspēlēm pašatteikušos personu reģistrs. Aizvadītajā gadā ienākumi valsts budžetā no azartspēļu biznesa Latvijā bija aptuveni 40 miljoni eiro, savukārt Lietuvā – 29 miljoni eiro, bet – Igaunijā 27,4 miljoni eiro. Diena pēta, kas Latvijai kopīgs un atšķirīgs ar kaimiņvalstīm azartspēļu organizēšanas likumā noteiktajā kārtībā.
Neazartiskie igauņi
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā un Igaunijā Izložu un azartspēļu likums nosaka kārtību, kādā drīkst organizēt azartspēles valstu teritorijās. Neskatoties uz to, ka Baltijas valstu likumi, kas regulē azartspēļu un izložu organizētājus, ir ļoti līdzīgi, atšķirības tomēr ir.
Igaunijā likums nosaka konkrēti, kādās vietās drīkst organizēt azartspēles, piemēram, spēļu vietas var atrasties atsevišķās ēkās, viesnīcās, tirdzniecības un biznesa centros u. c. ar nosacījumu, ka spēļu zālēm ir atsevišķa ieeja. Igaunijas galvaspilsētā darbojas 36 azartspēļu vietas, taču neviena no tām neatrodas Tallinas vēsturiskajā centrā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!