Kā ziņots, Ušakova reitings pēdējo trīs mēnešu laikā krities par aptuveni septiņiem procentiem - novembrī Rīgas mēra darbību pozitīvi novērtējuši 76,7% aptaujāto rīdzinieku, bet augustā atzinību pauduši 82,3% rīdzinieku.
"Faktori, kas ietekmē un veido Ušakova popularitāti, ir ļoti skaidri. Viens no tiem ir parakstu vākšana par krievu valodu, ko krievvalodīgie vērtē pozitīvi vai neitrāli, bet latviešiem tā diez ko pie sirds neiet. Šāda rīcība atstājusi negatīvu vērtējumu uz latviešu auditoriju," spriež Kaktiņš.
Viņaprāt, kopējais vērtējuma kritums vērtējams kā niecīgs, jo tas gandrīz iekļaujas statistiskās kļūdas apmēros.
"76,7% ir ļoti augsts rādītājs, it īpaši salīdzinājumā ar citiem politiķiem," uzsvēra sociologs. Ušakova popularitāte krievvalodīgo rīdzinieku vidū komentārus neprasa, taču fakts, ka viņa darbu joprojām pozitīvi vērtē 59,5% latviešu tautības rīdzinieku, ir ļoti labs rezultāts.
"Ja ir labi reitingi, vienmēr ir viegli zaudēt un nokrist," piebilda Kaktiņš.
Kā ziņots, SKDS aptaujā novembrī noskaidrots, ka Ušakova darbu pozitīvi vērtē 76,7% rīdzinieku salīdzinājumā ar 82,3% šā gada augustā. Pozitīvu vērtējumu pauduši 90,8% krievu tautības rīdzinieku, 59,5% latviešu un 81% citu tautību pilsētnieku.
No 18,6% rīdzinieku, kas pauduši neapmierinātību, 13,4% Rīgas mēru vērtē negatīvi un 5,2% - ļoti negatīvi.
Kā liecina aģentūras LETA informācija, līdzīgs reitings Ušakovam bijis arī šā gada aprīlī, kad viņa darbu pozitīvi vērtēja 74,7% rīdzinieku. Arī aprīlī Rīgas mērs iemantojis cieņu gan to rīdzinieku vidū, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu - 58%, gan krievu - 87,1%.
Neraugoties uz reitinga kritumu, Ušakova vadītā Rīgas dome joprojām bauda rīdzinieku visaugstāko vērtējumu kopš 1997.gada, kad tika sākti regulāri socioloģiskie pētījumi.
Iedzīvotāju aptauju novembrī veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS.
Pētījumu centrs SKDS 2011.gada novembrī veicis aptauju arī par iedzīvotāju uzticību valsts amatpersonām. Aptaujas dati liecina, ka kopumā tikai 14% Latvijas iedzīvotāju tic Latvijas valsts augstāko amatpersonu teiktajam, kad tās runā par stāvokli valstī, valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tamlīdzīgām tēmām, turklāt tam pilnībā tic tikai 1%, bet drīzāk tic 13%. Savukārt 81% apgalvo, ka augstāko amatpersonu teiktajam kopumā netic, turklāt tam nemaz netic 40%, bet drīzāk netic 41% iedzīvotāju.