Kāpēc leģionāri krustugunīs?

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

128 komentāri

5. marts, 2016, 23:31

jans

Kas tad rada šo "Aso polemiku"?Krievi! TAS.ka šodien Eiropa un pasaule joprojām dzīvo pēc Krievijas rakstītās vēstures ideoloģijas diktāta.Brīvprātīgi vai piespiedu kārtā,bet latvieši cīnījās pret arī šodienas lielāko biedu-Krieviju,cīnījās arī par 1940.gadā okupētās Latvijas neatkarību.Un ne jau Vācija pirmā okupēja Latviju,ne jau viņi pirmie latviešus šāva un vagonos sūtīja uz Sibiriju "par valsts nodevību".Žēl,ka mūsdienu varas sīkaļas tā arī nespēj visai pasaulei to skaļi pateikt!Un te tā lielākā latviešu problēma un nacinālais vājums!

Atbildēt
0
0

19. marts, 2012, 4:52

Dadzis

Pēc comunistu briesmu darbiem 1940 un 1941.gadā,kad tūkstošiem Latvijas patrioti tika nogalināti Latvijā un tūkstošiem latviešu ģimenes tika izvestas lopu vagonos no Latvijas uz koncentrācijas nometnēm Sibirijā.Bez iemesla,bez tiesas.Latvieši bija šokā par šadiem briesmoņiem ,kas nāca no austrumiem,no Krievijas. Kad sarkanā armija tuvojās otreiz Latvijai.Iesauktie leģionāri cīnījās,lai neatkārtotos 1940 un 1941.gads.Leģionāri cīnījās tikai pret comunistiem un par brīvu Latviju. Tagad krievi Latvijā ar Maskavas palīdzību apmelo mūsu karavīrus ,lai šķeltu sabiedrību un kurinātu naidu. Obligāti ir bērniem skolās jāmāca Latvijas vēsturu,ne tā kas nāk no Maskavas,

Atbildēt
0
0

18. marts, 2012, 17:28

kukuruza

Neskaidra fotogrāfija vai tas nav Darba dienests? 1940. gadu deportācija bija izsaukta ar Staļina nodomam uzbrukt Vācijai, līdz ar no nevēlamiem elementiem atbrīvoja pierobežu, tas pats notika 1944. gadā kad Latviešu robežsagu pulki atbrīvoja piefrontes zonu.

Atbildēt
0
0

17. marts, 2012, 17:33

atkal rullis

Ceļa Rullim. Atsevišķi policijas bataljonu dalībieki droši vien veica darbības, ko tiesa var kalificēt par noziegumiem. Taču raksta autore cenšas apgalvot, ka dalība policijas operācijās pret Berijas vadītajiem "partizāniem" pati par sevi ir noziedzīga. Vai arī - ka geto ārējā apsardze ir noziedzīga nodarbošanās. Tā gluži nav. Ne jau policists lēma, kurš būs aiz žoga (un kurš ir ebrējs). Ne jau policists lēma, kas ar to cilvēku notiks tālāk. Ne jau policists lēma, kuru no Salaspils laidīs mājās, kuru - ne.

Atbildēt
2
0

18. marts, 2012, 17:24

kukuruza

Pilnigi piekritu, igauņu pētnieki par to raksta, kā policijas bataljonu uzdevums bija apsargat mierīgus iedzīvotājus prēt partizāņiem, kas bija formēti pēc Berija pāveles no bijušiem noziedzniekiem, lai dezorganizēt armijas aizmuguri, ciemos kur stāveja policija partizāni baidijas līst, piemers Kononova tiesas process.

17. marts, 2012, 14:03

staņislavs rullis

Autore nepamatoti piedēvē policijas bataljoniem noziedzīgas darbības. Partizānu (diversantu, teroristu vai bandītu) apkarošana pati par sevi nav nekāds kara noziegums. Jo vairāk tad, ja šādas personas nevalkā formas tērpus un atšķirības zīmes. Tāpat arī tiltu, dzelzceļu, administratīvu ēku vai ieslodzījuma vietu apsardze nav nekāds noziegums. Iesaku lasīt attiecīgās starptautiskās konvencijas.

Atbildēt
2
0

17. marts, 2012, 16:19

ceļa rullis

Staņislav jeb varbūt Gint :) Bez Tevis nosauktām darbībām vairākos gadījumos diemžēl arī jārunā par geto apsardzi un ebreju konvojēšanu uz iznīcināšanas vietām, sādžu dedzināšanu, lopu un pārtikas atņemšanu, mierīgo civiliedzīvotāju (ne partizānu) deportāciju un atsevišķos gadījumos pat nošaušanu. Diemžēl, šādās darbībās atsevišķi policijas bataljoni bija iesaistīti, kas, protams, nenozīmē, ka to var vispārināt uz visiem bataljoniem, un nepavisam ne uz leģionu kopumā. Bet, tas arī nenozīmē to, ka 'tas tā nav noticis un latvieši tur nemaz nav bijuši iesaistīti.

17. marts, 2012, 12:01

zemnieks

Kad Krievija kompensēs padomju armijas un padomju okupācijas režīma radītos morālos un materiālos zaudējumus? To apmērs Baltijas valstīs jau apzināts. Gaidu atbildi.

Atbildēt
0
0

16. marts, 2012, 20:29

Latve

Aicinu parakstīties par brīvu Latviju un par uzvaras monstra likvidēšanu

Atbildēt
1
0

16. marts, 2012, 19:59

zex

Nevaru saprast tikai vienu, ko tie krievi ārdās ....LEĢIONĀRI,ir saņēmuši sodu,izgājuši Filtrāciju,....par to, ka karoja ne tajā pusē Tāpat kā cietumnieki,kuri atsēdējuši savu SROKU un tagad ir nevainīgi

Atbildēt
0
0

16. marts, 2012, 13:41

Dainis

intresanti zināt,kad latvju pajoliņi nāks pie prāta un sāks veidot ekonomiski labvēligu valsti,nevis rakāsies 70 gadus vecos mēslos(karā).

Atbildēt
4
1

17. marts, 2012, 22:35

Dainim

Taisnība cony, ka Latvijai par savas tautas brīvību jācīnās visām paaudzēm.Un ja tu vēl neesi sapratis, ka mūsu paaudzei jācīnās pret Krievijas specdienestu nepārtrauktām provokācijām, tad esi sliktāks par pajoliņu, jo esi vnk duraks!

16. marts, 2012, 14:51

cony to Daini

Izsakies jau ļoti pragmātiski,bet saproti vienu lietu,ka Latvijai par savas tautas brīvību jācīnās visām paaudzēm un mēs nekad nedrīkstam aizmirst un mums jāgodina tie jaunekļi-karejvji,kas krita par tēviju Latviju gan Ziemassvētku kaujās gan 2 pasaules kara laikā un tiem jaunekļiem bija tikai doma par mājām,savu zemi,savu Latviju un brīvu Latviju,vienalga vai viņš bija pie sarkanajiem vai baltajiem un tikai pateicoties viņiem mēs varam dzīvot valstī,ko sauc par Latviju.

16. marts, 2012, 13:20

archivārs

Arī bez vēsturnieku priekšā teikšanas mēs jau desmitiem gadu zinām,ka latviešu puikas negribēja būt par okupantu lielgabalgaļu un bēguļoja no leģiona. Taču,ja tagad leģionāri ar Maskavas TV palīdzību visai pasaulei apgalvo,ka Hitleram uzticību zvērējuši brīvprātīgi,pasaule ticēs leģionāriem,nevis vēsturniekiem.

Atbildēt
3
0

16. marts, 2012, 12:21

stingrā mamma

Lordam kerzas zābakam, Kerzonam Kādēļ nebija poļu leģiona, -- paprasi to staļinistiem, kuri tieši, vismaz vienu, divīziju poļu neizveidotā leģiona apšāva Katiņas mežā un stāstīja, ka to jau hitlervācieši, ne mēs!

Atbildēt
1
0

16. marts, 2012, 12:15

stingrā mamma

lords kerzons-tiem kas pret imantu! Tu prasi, kādēļ poļiem nebija leģiona? Kāpēc latviešiem prasi?! Prasi tiem padkrieviem/padomju cilvēkiem, kuri 60 gadus stāstīja, ka Katiņas mežā poļus Hitlera vācieši slepkavojuši! Akurāt vienu labu leģiona divīziju noslepkavoja un vienam no centīgākajiem pakausī ar Parabellumu šāvušajam KAUJAS ORDENI piešķīra staļinisti, -- tie paši, kuru gvardi Polijas pilsētās 1939. gada rudenī parādēs špegoja kopā ar "īsto āriešu" melno SS, nevis Waffen/Ieroču SS frontes zaldātiem, kurus radīja 1943, gadā.

Atbildēt
3
0

16. marts, 2012, 11:29

Alex Kligmann

Те, кто боролся за независимость своих стран, выбрали путь Сопротивления. Так было во Франции, Норвегии ,Польше, Франции и Италии, Югославии, Греции и Албании, Бельгии. Даже в в Литве мобилизация провалилась и сформировать запланированный легион СС не удалось

Atbildēt
3
3

16. marts, 2012, 10:29

c

b iemācies latviešu valodu un tad runā , tavā stulbajā galviņā prosas putra vien vārās.

Atbildēt
2
0

16. marts, 2012, 10:27

b

Kluda manas vestures zinasanas -es domaju ka 16 marta notika deportacija uz sibiriju 1940 gada tapaec - 16 marts.

Atbildēt
0
0

16. marts, 2012, 10:54

pēdējā lielākā

deportācija 1949.gadā arī notika agrā pavasarī,25 martā,man jau bija 11 gadu un es atceros,kā mūsu cilvēku-skudru mājiņas tika no svešu cilvēku un ideologijas zābaku izspārdītas,nomocītas lidz izmisumam un nāvei novesta visa Latvijas zeme un tās ļaudis.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

viedoklis

Kas par leģionu palicis neizpētīts?

Uldis Neiburgs, vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks

Lielu neizpētītu jautājumu par leģionu principā nav. Cita lieta, ka savulaik trimdā par to ir rakstījuši lielākoties bijušie leģiona virsnieki, nevis profesionāli vēsturnieki.

Mūsdienās pamatā visi dokumenti par leģiona vēsturi ir brīvi pieejami dažādu valstu arhīvos – Latvijā, Vācijā, ASV un citur.

Pētniecību par šo tēmu varētu sadalīt divos aspektos: militārā vēsture, respektīvi, tieši kauju izpēte, ko pēdējos gados ļoti veiksmīgi ir sācis vēsturnieks Valdis Kuzmins, un leģiona veidošanas un pastāvēšanas politiskie aspekti, piemēram, policijas struktūru darbība, piederība SS, kuriem vairāk ir pievērsies vēsturnieks Kārlis Kangeris.

Attiecībā uz pirmo aspektu, piemēram, 1944. gada marta cīņas pie Veļikajas ir labi atspoguļotas 15. divīzijas dokumentos, bet trūkst vēstures avotu par 19. divīzijas darbību. Vēl jāpēta arī latviešu robežapsardzības pulku darbība 1944. gadā Krievijas teritorijā.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!