Viņš prognozē, ka ekonomiskajā un fiskālajā politikā jaunveidojamā valdība tomēr saglabās līdzšinējo kursu. "Paliksim uz tām pašām sliedēm, un vilciens turpinās iesākto maršrutu, bet jautājums būs par strukturālo reformu ātrumu un kvalitāti. Tas arī noteiks, vai būs pozitīvs grūdiens izaugsmei, vai turpināsim muļļāties un augt ar 3% līdz 4% gadā," sprieda ekonomists.
Tiesa, viņš atzina, ka, spriežot tikai pēc partiju programmām, ir grūti teikt, kas varētu mainīties valsts ekonomiskajā un fiskālajā virzībā.
"Diemžēl, spriežot pēc iepriekšējās pieredzes, partiju teiktais pirms vēlēšanām diezgan vāji saistās ar rīcību pēc tām. Ir arī partijas, kas savu nostāju daudzos jautājumos nemaz konkrēti nav paudušas," sacīja ekonomists, kā piemēru minot "Saskaņas centru" (SC).
"Galvenās lietas viņi [SC] ir iezīmējuši - lielākas pensijas, lielāks budžeta deficīts, un eiro nevajag, tomēr, ja gribam uzzināt kaut ko detalizētāk, ir grūtības. Ja vismaz zinātu cilvēkus, kas veido partiju programmas, varētu nojaust, kāda varētu būt rīcība. Taču arī tas daudzos gadījumos īsti nav zināms," sacīja eksperts.
Pa to, ka SC koalīcijas veidošanas sarunās jau esot piekritis "Vienotības" piedāvājumam budžeta deficīta un starptautiskā aizdevuma jautājumos, Kazāks pauda neizpratni, vaicājot, kāpēc tad vēlētājiem stāstīt pekstiņus, jo tad jau var solīt, ka nedēļā būs trīs svētdienas.
Viņaprāt, reālistiski skatoties, patlaban ir izveidojušies divi virzieni ekonomiskajā politikā: pirmais paredz ar nelielām korekcijām turpināt esošo, bet otrais iestājas par lielāku fiskālo ekspansiju, palielinot budžeta tēriņus.
"Man šķiet, ka pašnāvnieks nav neviens un vairāk vai mazāk tomēr pieturēsimies pie esošā kursa, mazinot budžeta deficītu un padarot ekonomiku spēcīgāku. Īpaši svarīgi tas būtu tāpēc, ka, ņemot vērā periodiskus riska uzplūdus pasaules ekonomikā, tuvākajos gados vienmērīgas un stabilas ekonomikas izaugsmes nebūs. Jo spēcīgāki un robustāki būsim iekšēji, jo pasaules satricinājumi mūs skars mazāk," uzsvēra Kazāks.