Kariņš gaida Pūces ziņojumu par Rīgas domes atlaišanas ieceri

Kariņa birojā aģentūrai LETA skaidroja, ka Pūce šobrīd gatavo ziņojumu saistībā ar Rīgas domes atlaišanas ieceri. Kad tas būs gatavs, tad viņš to pārrunās ar sadarbības partneriem, tajā skaitā Kariņu.

Pūce ziņojumu sagatavot esot uzdevis ministrijas speciālistiem. Tas, cik ātri šis ziņojums varētu būt gatavs, esot jājautā pašam ministram, uzsvēra premjera birojā.

Tikmēr ar pašu Pūci aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties. Vēl pirms stāšanās ministra amatā viņš aģentūrai LETA sacīja, ka nu jau bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (NA) vadībā sagatavoto likumprojektu pārskatīs.

"Esmu dzirdējis, ka ir nozīmīgi iebildumi. Vai tie ir tehniski, vai tie ir tiešām nozīmīgi - to es gribu saprast un tad lemt, ko ar projektu darīt tālāk. Mans politiskais viedoklis ir, ka Rīgas pašvaldības spēja godprātīgi pārvaldīt savā rīcība esošos aktīvus ir kritiski zema un sistēma, kas tur darbojas, ir bijusi ar likumpārkāpumiem un labas pārvaldības principu neievērošanu," iepriekš skaidroja politiķis.

Viņš arī uzsvēra, ka šī ir politiska interpretācija, bet domes atlaišanai ir vajadzīgs tiesisks pamats. "Šim likumprojektam ir jābūt atbilstošam likumam un izņēmumi nedrīkst būt," teica Pūce.

Kā vēstīs, Gerhards decembrī valdībā iesniedza likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu. Likumprojektā teikts, ka tā mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi. Līdz ar likuma pieņemšanu Saeimā Rīgas dome tiktu atlaista un tās vietā tiktu iecelta pagaidu administrācija.

Māra Kučinska (ZZS) valdība gan likumprojektu neskatīja. Kučinska pieaicinātie juristi norādīja, ka tas nav pietiekams pamats visas domes atlaišanai, vienlaikus uzsverot, ka Gerhards varot izmantot sev piešķirtās tiesības un atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (Saskaņa).

Tomēr Gerhards apņēmās likumprojektu uzlabot un atkārtoti iesniegt to valdībai, nevis lemt tikai par Ušakova atlaišanu. To nu jau bijušais pašvaldību ministrs arī izdarīja.

Precizēto likumprojektu sanāksmē esot atbalstījusi Tieslietu ministrija. Iebildumu nebija arī Pārresoru koordinācijas centram. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija to nesaskaņoja, norādot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu pārkāpumu esamību. Likumprojektam nepiekrita arī Valsts kanceleja.