Kā aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), otrdien un trešdien Kariņš piedalījās NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē, kur pārrunāja NATO aizsardzības spēju stiprināšanu, nepieciešamību palielināt visa veida atbalstu Ukrainai, kā arī gatavošanos NATO samitam Vašingtonā 2024.gada jūlijā, kurā tiks atzīmēta alianses 75.gadadiena. NATO-Ukrainas padomes sanāksmē Kariņš apliecināja Latvijas atbalstu Ukrainas integrācijai NATO.
"NATO pamatuzdevums ir atturēšana un savas teritorijas aizsardzība no pirmā centimetra, no pirmās minūtes. NATO jauno reģionālo plānu izpilde tiek pilnveidota un nostiprināta. Tuvojoties Latvijas 20.gadskārtai NATO nākamgad un NATO 75.gadskārtai, patlaban alianse ir būtiski stiprinājusi spējas sevi aizstāvēt," pauda Latvijas ārlietu ministrs.
Ārlietu ministrs norāda, ka sabiedrotie pastāvīgi turpina palielināt investīcijas aizsardzībā. Nākamgad Latvijas investīcijas pietuvosies 2,4% no iekšzemes kopprodukta, arī citas NATO valstis strādā, lai palielinātu investīcijas līdz vismaz 2% atbilstoši kopīgi pieņemtajiem lēmumiem. Kariņa ieskatā, investīciju pieaugums īpaši būtisks aizsardzības industrijas attīstīšanai, tādējādi saīsinot piegāžu ķēdes.
Kopējās diskusijās par Krieviju, Kariņš uzsvēra, ka Krievija ir un būs tiešākais drauds sabiedroto drošībai. Alianses dalībvalstīm jāstrādā, lai novērstu jebkāda veida Krievijas mēģinājumus apdraudēt NATO militāri un šķelt sabiedrības ar dažādām hibrīdajām operācijām.
Apspriežot konfliktu Tuvajos Austrumos, ministri pauda, ka jādara viss iespējamais, lai nepieļautu saasinājuma pāraugšanu plašākā reģionālā konfliktā. Diskusijās par Ķīnas radītajiem izaicinājumiem eiroatlantiskajai drošībai ārlietu ministrs Kariņš uzsvēra NATO aktīvākas rīcības nepieciešamību.
Darba sesijā par drošības izaicinājumiem Rietumbalkānu reģionā ministri apsprieda pēdējā laikā pieredzētās vardarbīgās sadursmes Kosovā, pieaugošo separātisko retoriku Bosnijā un Hercegovinā, kā arī Krievijas centienus destabilizēt reģiona valstis. Lai nepieļautu situācijas eskalāciju, oktobra sākumā NATO valstis lēma par papildspēku nosūtīšanu uz NATO vadīto miera uzturēšanas operāciju Kosovā (KFOR).
"Rietumbalkānu reģions ir neatņemama eiroatlantiskās drošības arhitektūras sastāvdaļa. Aicinām Serbiju un Kosovu atgriezties pie Eiropas Savienības vadīto sarunu galda, lai risinātu savstarpējās nesaskaņas diplomātiskā ceļā. Novērtējam lēmumu stiprināt KFOR misiju, turpināsim sniegt ieguldījumu miera uzturēšanas centienos reģionā," norādīja ministrs.
Latvijas kontingents KFOR 130 karavīru sastāvā darbojas no 2021.gada. Tā ir lielākā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvniecība ārpus Latvijas teritorijas. Septembrī Saeima lēma pagarināt NBS kontingenta KFOR mandātu līdz 2025.gada decembrim.
Sanāksmē uz pirmo tikšanos ārlietu ministru formātā sanāca NATO-Ukrainas padome, kurā Ukrainu pārstāvēja ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. Sabiedrotie apliecināja gatavību turpināt atbalstīt Ukrainu un tika pārrunāti turpmākie soļi NATO un Ukrainas sadarbības stiprināšanai.
"Latvija būs līdzās Ukrainai līdz tās uzvarai. Mūsu atbalsts ir svarīgs gan frontē, gan arī Ukrainas rekonstrukcijā un tās ceļā uz NATO. Novērtējam Ukrainas progresu reformu īstenošanā, kas panākts aktīvas karadarbības apstākļos," atzīmēja Latvijas ārlietu ministrs.
Kariņš Latvijas pārstāvniecībā NATO uzņēma Baltijas un Ziemeļvalstu ārlietu ministrus, lai apspriestu turpmāko sadarbību. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka Latvija šogad koordinē Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbību. Latvijas ārlietu ministra ieskatā, šis gads paliks vēsturē ar Somijas pilntiesīgu dalību NATO.
"Tas ievērojami stiprina mūsu reģiona drošību. Ceru, ka drīzumā tiks noslēgts arī Zviedrijas pievienošanās process aliansei, kas nostiprinās stabilitāti transatlantiskajā telpā un mūsu sadarbību," norādīja Kariņš.
LETA jau rakstīja, ka Turcijas ārlietu ministrs Hakans Fidans ir solījis, ka Ankara Zviedrijas dalību NATO apstiprinās "dažu nedēļu laikā", trešdien paziņojis Zviedrijas ārlietu ministrs Tobiass Bilstrems.
"Man bija divpusēja tikšanās ar Turcijas Ārlietu ministru Hakanu Fidanu, kurā viņš man apsolīja, ka ratifikāciju sagaida dažu nedēļu laikā," Bilsterms sacīja NATO ārlietu ministru sanāksmes laikā Briselē.
"Mēs sagaidām, ka tas tiks pabeigts un nekādi jauni nosacījumi šajā sarunā netika izvirzīti. Nebija nekādu jaunu Turcijas valdības prasību," viņš piebilda.
Turcija un Ungārija vairāk nekā pusotru gadu kavē Zviedrijas uzņemšanu NATO, neratificējot protokoli par tās uzņemšanu.
Bilstrems apliecināja, ka Ungārija ir atkārtoti solījusi nebūt pēdējā valsts, kas ratificē Zviedrijas uzņemšanu NATO.
"Tādējādi, tas vairāk ir Ankaras rokās nekā Budapeštas," teica Zviedrijas ārlietu ministrs, paužot cerību, ka Ungārija ratificēs Stokholmas uzņemšanu NATO vienlaikus ar Turciju.
Kā ziņots, Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans oktobrī iesniedza Turcijas parlamentam ratificēšanai protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO. Šomēnes Turcijas parlaments sāka izskatīt ratificēšanu, bet process ir apstājies parlamenta komitejā.
Erdogans kavēja Zviedrijas dalības ratifikāciju, apsūdzot Stokholmu par pārāk maigu attieksmi pret kurdu kaujiniekiem un citiem grupējumiem, kurus viņš uzskata par draudiem drošībai.
Zviedrijas dalība ir jāapstiprina visā NATO dalībvalstīm. Turcija un Ungārija ir vienīgās no 31 dalībvalsts, kas to vēl nav izdarījušas.
Zviedrija pieteikumu dalībai aliansē iesniedza kopā ar Somiju vēl pērn pēc tam, kad Krievija sāka atkārtoto iebrukumu Ukrainā. Somija jau aprīlī kļuva par alianses dalībvalsti.