"Nepiekrītu, es uzskatu, ka premjerministram ir jābūt pie sarunu galda tur, kur tās notiek. Reisi ir tikai līdzeklis, lai nokļūtu no Rīgas līdz citam punktam," uz jautājumu, vai piekrīt izteiktajai kritikai par tēriņiem, intervijā LTV raidījumam "Rīta panorāma" teica Kariņš.
Viņš arī norādīja, ka mudina esošo premjerministri Eviku Siliņu (JV) izmantot šādus reisus, ja tas ir nepieciešams.
Kariņš skaidroja, ka Ministru presidents esot vienīgā amatpersona, kuru nevarot aizvietot. "Ja premjers nav klāt, neviens cits sarunās nevar viņu aizvietot," viņš uzsvēra.
Runājot par šādu reisu izmantošanu esošajā amatā, Kariņš sacīja, ka Ārlietu ministrijā neesot iespējams izmantot šos speciālos reisus un viņš izmantojot "komercsavienojumus", kas bieži vien sagādājot grūtības, lai veiksmīgi izplānotu visas vizītes.
Kā ziņots, Kariņa Ministru prezidenta laika delegācijām paredzētie speciālie avioreisi no 2021.gada līdz 2023.gada septembrim no valsts budžeta izmaksāja 613 830 eiro, liecina Valsts kancelejas (VK) apkopotā informācija.
Interesi par Kariņa laikā veiktajiem speciālajiem reisiem izrādījuši "Apvienotā saraksta" (AS) politiķi, pieprasot sniegt viņiem šādu informāciju. AS gribēja zināt par Kariņa vēl premjera pilnvaru laikā izmantotajiem privāto lidsabiedrību pakalpojumiem. Informāciju par to atbilstoši Siliņas rezolūcijai sagatavojis VK direktors Citskovskis.
Viens no pieprasījuma iesniedzējiem, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns (AS), atsaucoties uz saņemto atbildi, publiski norāda, ka trešā daļa no visiem lidojumiem veikta, nevis pērkot vietu regulārajā avioreisā, bet īrējot visu lidmašīnu.
Kariņa speciālo reisu nodrošināšanai no valsts budžeta līdzekļiem 2021.gadā izlietoti 144 800 eiro, 2022.gadā - 332 717 eiro un 2023.gadā - 136 313 eiro, teikts Citskovska vēstulē. Smiltēns norāda, ka attiecīgās summas izlietotas par 18 lidojumiem.
VK vadītājs norāda, ka AS pieprasījumā minētajā laika posmā no 2019.gada janvāra līdz 2023.gada septembrim Ministru prezidenta vadītā delegācija, dodoties ārvalstu komandējumos, izmantojusi regulāros avioreisus 35 pārlidojumos un 18 speciālo lidojumu pakalpojumus.
Starp speciālo reisu galamērķiem bija arī Beļģija, Slovēnija, Vācija, Francija, Portugāle, Lielbritānija, Slovākija, Nīderlande, Dānija, Čehija, Polija un Moldova, un pasažieru skaits Kariņa kā premjera laika delegācijā bija no piecām līdz deviņām personām.
Citskovskis savā vēstulē cita starpā skaidro, ka šādi reisi bija nepieciešami, lai arī komplicētas loģistikas apstākļos būtu iespējams vienlaikus apmeklēt gan pasākumus Latvijā, gan pārstāvēt savu valsti ārvalstīs.
No Citskovska vēstules secināms, ka Ministru prezidenta funkciju nodrošināšanai speciālos reisus savulaik izmantojuši arī citi premjerministri.
Siliņa savā atbildē Saeimas Pieprasījumu komisijai cita starpā akcentē Ministru prezidenta lomas ārpolitikā palielināšanos. Nepieciešams veicināt starptautisko atbalstu Latvijas interesēm, kā arī vienlaikus nodrošināt iespēju pēc iespējas ātrāk atgriezties atpakaļ Latvijā, skaidro valdības vadītāja.