Valdības vadītājs pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes žurnālistiem pavēstīja, ka no savas puses negrasās prasīt Vitenberga demisiju, jo koalīcijā vēl ir ļoti daudz kopīgi paveicamā.
"Pirmkārt, mums jāvada valsts laukā no Covid-19 krīzes, kas lielā mērā "atsitas" ekonomikas ziņā. Otrkārt, mums jāturpina uzsāktās reformas un tās jānoved līdz galam, kā arī gudri jāiegulda Eiropas fondu līdzekļi un jāplāno valsts tālākā attīstība," teica Kariņš, piebilstot, ka, lai to darītu, vajag pilnu un rīcībspējīgu komandu.
Viņaprāt, šī valdība tāda ir un darbs būtu jāturpina.
Kariņš arī piebilda, ka KPV LV paudusi atšķirīgus viedokļus, proti, pastāv viens viedoklis, ko paudusi partijas valde, bet pretēju viedokli paudusi KPV LV Saeimas frakcija. Tikmēr KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Možvillo norādīja, ka partijas valdes viedoklis ir saistošs visiem tās biedriem, arī frakcijas biedriem, un viņš aicināja sekot līdzi notikumiem. Tāpat politiķis teica, ka pārrunas par šo jautājumu vēl turpināsies.
"Šobrīd šo sarunu gaita virzās un katrā ziņā mēs gaidīsim premjera lēmumu. Tam vēl ir laiks," teica Možvillo.
Savukārt tieslietu ministrs un Jaunās konservatīvās partijas valdes priekšsēdētājs Jānis Bordāns atgādināja, cik grūti bijis izveidot šo koalīciju, "lai tajā neiekļūtu Aivara Lemberga ietekmētā partija Zaļo un zemnieku savienība", piebilstot, ka partiju maiņa politikā ir normāla lieta. Viņš teica, ka pret visu ir gatavs izturēties ar izpratni, kā arī uzsvēra, ka "atrodamies smalkā trauku veikalā, kur asas kustības un nerēķināšanās ar partneriem var tos saplēst".
Viņš norādīja, ka šādu kustību veica NA, un KPV LV valde ir pieteikusi pretenzijas, kā arī uzstāj, ka tāds "ministrijas īpašnieks" koalīcijas līgumā nebija paredzēts. Viņaprāt, ir svarīgi "nešūpot" valdību.
Bordāns preses konferencē atsaucās uz koalīcijas līgumu, uzsverot, ka saskaņā ar to atbildības jomas ir noteiktas pēc paritātes principa un darbs notiek solidāri - visām pusēm ir vienādas ieinteresētības un tiesību attiecības.
"Ir saprotami, ka divas partijas un atsevišķi indivīdi ir uzsākuši sarunas par viņu atbildības jomām, bet saskaņā ar līgumu viņi šo jautājumu nevar atrisināt divatā," atzīmēja Bordāns, piebilstot, ka tikai premjers var ierosināt ministru skaita un proporcijas izmaiņas. No viņa teiktā izriet, ka JKP sagaida, ka Kariņš lems par to, vai veicamas proporcijas izmaiņas.
Vienlaikus NA līderis Raivis Dzintars piekrita Bordāna teiktajam par to, cik grūti bijis izveidot šo koalīciju, sakot, ka tas bijis grūtāk nekā izveidot jebkuru citu koalīciju pēdējo desmit gadu laikā. Viņaprāt, izveidot jaunu koalīciju šobrīd varētu būt neiespējami.
Dzintars uzskata, ka šā brīža situācijā amatpersona ir mainījusi politisko partiju, taču aizvien turpina atbalstīt koalīciju, un šādos gadījumos koalīcija "neskrien katru reizi kopā meklēt paritāti un līdzsvaru". Tāpat Dzintars minēja, ka viņam ar Možvillo atšķiras interpretācija par sadarbības līgumu, jo NA uztver, ka sadaļa, kurā runā par ministru atsaukšanas iespējām, paredz, ka tādas tiesības ir frakcijām, nevis partiju valdēm. "Normālos apstākļos frakcija respektē valdes lēmumu, bet tās ir frakcijas tiesības," piebilda politiķis.
Saeimas deputāts arī norādīja, ka pirms nepilnām divām nedēļām parlamentā bija balsojums par uzticību premjeram, kurā no sešiem KPV LV deputātiem vien pieci pauda atbalstu Kariņam. Frakcijas priekšsēdētājs esot palicis neitrāls un balsojumā nepiedalījies. Tāpat arī balsojumā par Vitenberga saglabāšanu ekonomikas ministra amatā atbalstu esot pauduši pieci deputāti, kas, Dzintara ieskatā, ir būtisks aspekts.
Parlamentārietis pauda gandarījumu, ka KPV LV ir noskaņoti uz sarunu, piebilstot, ka, viņaprāt, visi vēlas darboties uzmanīgi un saglabāt valdību. "Ja dominēs politiskā greizsirdība, tad būs ļoti sarežģīti. Ja gribēsim sēdēt kā suns uz siena kaudzes, ka pašam nevajag, bet otram nedos, tad valdība ir apdraudēta," pauda Dzintars.
Savukārt veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šai sakarā uzsvēra to, ka svarīgākais ir nodrošināt koalīcijas stabilitāti un rīcībspējīgu valdību. Attīstībai/Par! plānojot paļauties uz rīcību un risinājumu, ar kuru nāks klajā premjers.
Jau vēstīts, ka Vitenbergs 21.aprīlī paziņoja, ka mainīs partejisko piederību, atstājot KPV LV un iestājoties NA.
Partijas KPV LV valde pēc tam nolēma atsaukt Vitenbergu no ekonomikas ministra amata, par ko savstarpējā sarunā tika informēts arī Ministru prezidents Kariņš. Premjers savukārt izteicās, ka šī situācija savstarpēji ir jāatrisina NA un KPV LV.
Tikmēr NA līderis Raivis Dzintars iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka viņa vadītajam politiskajam spēkam, tiekoties ar premjera pārstāvēto Jauno vienotību, valdīja vienprātība, ka "ministru maiņa politiski tik valstiski sarežģītā brīdī būtu ļoti nevēlama".
"Tāpat sakrita viedokļi par to, ka visām pusēm jāturpina komunikācija un jācenšas nogludināt asumi, kas radušies [ekonomikas] ministra politiskās piederības maiņas rezultātā," sacīja NA priekšsēdētājs.
Pats ministrs iepriekš paziņoja, ka amatu pamest negrasās, un arī puse no KPV LV Saeimas frakcijas pauda atbalstu Vitenberga palikšanai ekonomikas ministra amatā.
Pirms informācijas izskanēšanas par Vitenberga partijas maiņu NA un KPV LV frakcijas 21.aprīlī vienojās par koordinētu rīcību turpmākai sadarbībai ekonomikas un zemkopības jomu attīstībai. Neoficiāli tika skaidrots, ka noslēgtā vienošanās un plānotā frakciju sadarbība ļaušot saglabāt koalīcijas stabilitāti jutīgā situācijā, kad ekonomikas ministrs maina politisko piederību.
Pievienota 5.-15.rindkopa