Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada ceturtajā ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% salīdzinājumā ar 2023.gada ceturto ceturksni.
Lai gan 2024.gadā turpināja augt atalgojums un samazinājās inflācijas tempi, tomēr atslābums bija vērojams Latvijas ārējās tirdzniecības plūsmās, kā arī investīciju dinamikā. Kopumā pagājušajā gadā IKP saruka par 0,4%.
Pērn IKP izaugsmi negatīvi ietekmēja samazinājums ražojošajās nozarēs par 2,8%. Neliels pieaugums par 0,4% bija novērojams pakalpojumu nozarēs.
Vienlaikus 2024.gada ceturtajā ceturksnī izaugsmi par 12,1% uzrādīja lauksaimniecība, par 12,8% pieauga finanšu un apdrošināšanas darbības, izglītības nozares apmēri pieauga par 7,3% un izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu nozares apmēri palielinājās par 4,4%.
Salīdzinoši straujš sarukums - par 22,8% - bija pārējo rūpniecību nozarēs, un par 10,7% saruka būvniecības nozares apjoms.
Paredzams, ka 2025.gadā ekonomikas aktivitāte atsāks pieaugt. Kā rāda starptautisko organizāciju prognozes, 2025.gadā globālā ekonomiskā vide nedaudz uzlabosies, kas sekmēs aktivitātes atjaunošanos Latvijas eksportā.
Situāciju eirozonā, tostarp Latvijā, uzlabos arī zemākas procentu likmes, kas palīdzēs stiprināt patēriņu, nekustamā īpašuma tirgu un būvniecību. Būtisku ietekmi uz Latvijas ekonomiku veidos arī Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju pieaugums, kā arī veiktās reformas konkurētspējas stiprināšanā, tostarp zemāki darbaspēku nodokļi, prognozē Skribāns.
Viņš norāda, ka šogad dažādās nozarēs saglabāsies atšķirīgas attīstības tendences. Plašāka kredītu pieejamība privātiem būvniecības projektiem, kā arī ES investīciju pieejamība veicinās būvniecības nozari un nodarbinātības iespējas tajā.
Tāpat paredzams, ka pakāpeniski atgūsies arī tirdzniecības nozare, ko ietekmēs ārējās tirdzniecības plūsmu palielinājums un vairumtirdzniecības nozares dinamika. Savukārt mazumtirdzniecības nozari ietekmēs privātā patēriņa sagaidāmais pieaugums.
Pie pozitīviem izaugsmes tempiem atgriezīsies arī apstrādes rūpniecība, ko galvenokārt ietekmēs eksporta iespēju uzlabošanās, prognozē Skribāns.
Neskaidra situācija ar Krievijas karu Ukrainā stimulēs uzņēmumus meklēt jaunus noieta tirgus, savukārt uz iekšējo pieprasījumu orientētās rūpniecības nozares ietekmēs iedzīvotāju pirktspēja.
Jau ziņots, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,4%, salīdzinot ar 2023.gadu, tostarp arī ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP sarucis par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vienlaikus 2024.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, 2024.gada trešo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,1%.